Inflācijas mērīšana un stratēģijas izvērtējums

Ticams inflācijas rādītājs palīdz mums labāk darīt savu darbu

Mūsu pienākums ir saglabāt cenu stabilitāti. Mēs to pildām, nodrošinot, ka saglabājas zema, stabila un prognozējama inflācija – preču un pakalpojumu vispārējā cenu līmeņa pārmaiņu temps laika gaitā.

Lai labi paveiktu šo uzdevumu, mums nepieciešams ticams inflācijas mērs. Mēs pētām, cik maksā simtiem dažādu lietu, par kurām cilvēki mēdz tērēt naudu. Tās ir preču, piemēram, pārtikas, apģērbu, automobiļu cenas, kā arī maksājumi par pakalpojumiem, piemēram, mobilo telefonu rēķini, vilciena biļetes un pat īres maksājumi. Visas šīs lietas kopā rada mums priekšstatu par to, cik lielā mērā cenas mainās visā tautsaimniecībā.

Kādu rādītāju mēs izmantojam eurozonā?

Eurozonā šādu vispārēju priekšstatu sniedz saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI), kuru sagatavo ES statistikas birojs. Tas līdzinās milzīgam iepirkumu grozam, kurā ir 295 preces un pakalpojumi no visām eurozonas valstīm, un tā mērķis ir atspoguļot, par ko cilvēki parasti tērē naudu.

Šis vispārējais rādītājs ir labs veids, kā sekot līdzi cenu pārmaiņām tautsaimniecībā. Tas ir kā ceļu karte, kas palīdz ECB pieņemt pareizos lēmumus. Un tieši tāpat, kā mums vajadzīga precīza un aktualizēta karte, kurā redzami visi gaidāmie šķēršļi un jaunās takas, ECB vajadzīgs inflācijas rādītājs, kas ir uzticams, drošs, savlaicīgs un salīdzināms.

Inflācijas mērīšana var izrādīties visai sarežģīta

Nav viegli nodrošināt, lai mūsu inflācijas rādītājs atbilstu šiem augstajiem standartiem. Preču un pakalpojumu kvalitāte laika gaitā var mainīties. Piemēram, jūsu jaunais mobilais telefons, iespējams, ir dārgāks par iepriekšējo. Bet augstāka cena var atspoguļot arī labāku telefona kvalitāti, nevis inflāciju. Un jaunas, inovatīvas preces un pakalpojumi arvien straujāk aizstāj vecos, tāpēc laika gaitā izmērīt inflāciju kļūst grūtāk. Arī vairāk iepērkoties internetā, kur cenas var atšķirties no cenām vietējā veikalā, izmērīt cenu pārmaiņas kļūst sarežģītāk.

Grūti ietvert izdevumus, kas saistīti ar īpašumā esošo mājokli

2020. gadā Eiropas iedzīvotāji mums pauda bažas par mājokļu izmaksu kāpumu, tomēr mūsu inflācijas rādītājs pilnībā neatspoguļoja ar mājokļa īpašumu saistītās izmaksas, ko dēvē par īpašnieka apdzīvotā mājokļa izmaksām. Tobrīd daudzās eurozonas valstīs jau kādu laiku bija vērojams mājokļu cenu pieaugums, bet inflācija joprojām bija zema.

Ir vairāki iemesli, kāpēc mūsu inflācijas rādītājā vēl nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar īpašumā esošo mājokli.

Piemēram, dažādās valstīs atšķiras to cilvēku īpatsvars, kam pieder mājoklis. Tādējādi valstīs ar lielu īres tirgu statistika par īres mājokļiem ir informatīvāka. Šajās valstīs, lai aplēstu mājokļa izmaksas cilvēkiem, kam pieder mājoklis, var izmantot īres maksu. Savukārt valstīs ar mazāku īres tirgu, kur vairāk tiek pirkti īpašumi, lai aprēķinātu īpašnieka apdzīvoto mājokļu cenu tendences, var izmantot māju un dzīvokļu pārdošanas cenas.

Šādu atšķirību dēļ arī ir sarežģīti atrast salīdzināmu eurozonas rādītāju.

Vēlamies izmantot tādu inflācijas rādītāju, kas pēc iespējas labāk atspoguļo cilvēku pieredzi. Tāpēc Padome atbalsta ar īpašnieka apdzīvotu mājokli saistīto izmaksu iekļaušanu SPCI. Taču tas ir grūts uzdevums, un tā izpilde prasīs laiku.

Līdz tam turpināsim izmantot pašreizējo SPCI kā galveno atsauces rādītāju inflācijas mērīšanai. Taču, lai uzlabotu izpratni par to, kā tautsaimniecībā mainās cenas, monitorēsim arī citus inflācijas rādītājus, kas ietver īpašnieka apdzīvoto mājokļu izmaksas.