Plašākas iespējas Eiropai – lielāka stratēģiskā autonomija ar digitālo euro

ECB Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā

Briselē, 2025. gada 8. aprīlī

Jūtos privileģēts šodien būt šeit, lai turpinātu mūsu diskusiju par digitālo euro.

Ir daudz pārliecinošu argumentu par labu digitālā euro ieviešanai un, manuprāt, to visu vienojošais pamatprincips ir Eiropas stratēģiskās autonomijas stiprināšana.

Šodien es vēlētos runāt par to, ko praksē nozīmē stratēģiskā autonomija ikdienas maksājumos, aplūkojot gan skaidrās naudas būtisko nozīmi, gan labumu, ko nestu digitālais euro.

Pašlaik, saskaroties ar grūtāk prognozējamu starptautisko vidi, pienācis laiks konkrētai rīcībai.

Neliela apjoma maksājumi kļūst arvien digitalizētāki.^[1] Iepērkoties veikalā, patērētāji arvien vairāk izvēlas izmantot digitālos maksāšanas līdzekļus, un arvien vairāk pirkumu tiek veikti arī internetā. Tomēr ievērojama daļa šo darījumu ir atkarīga no pakalpojumu sniedzējiem ārpus Eiropas. Pašlaik 13 eurozonas valstu iedzīvotājiem, veicot maksājumus veikalā, ir iespēja izmantot tikai starptautiskās karšu shēmas vai mobilos risinājumus.^[2] Lai nodrošinātu pārrobežu maksājumus eurozonā, pat tad, ja pastāv nacionālās karšu shēmas, tās balstās uz sadarbību ar starptautiskajām karšu shēmām. Ne tik tālā nākotnē tas varētu radīt atkarību arī no citiem privātiem maksāšanas līdzekļiem, piemēram, no ārvalstu stabilajām kriptomonētām.

Pārmērīga paļaušanās uz ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem vājina mūsu noturību un apdraud mūsu monetāro suverenitāti.^[3] Tā arī skaidri izgaismo nepieciešamību steidzami ieviest digitālo euro. Bezdarbība mūs ne tikai pakļautu būtiskiem riskiem, bet arī atņemtu lielisku iespēju.

Skaidrās naudas būtiskā loma finansiālās iekļautības un noturības nodrošināšanā

Neraugoties uz neliela apjoma maksājumu straujo digitalizāciju, skaidrā nauda joprojām ir Eiropas finanšu sistēmas stūrakmens un pašlaik ir mūsu vienīgais suverēnais maksāšanas līdzeklis.

Joprojām spēcīgais pieprasījums pēc skaidrās naudas^[4] skaidri parāda, cik svarīgi ir nodrošināt, lai tā arī turpmāk būtu ērts, drošs un vispārēji pieņemts maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzeklis.

Skaidrā nauda nodrošina finansiālo iekļautību, taču tai ir arī būtiska nozīme mūsu maksājumu sistēmu un tautsaimniecības noturības saglabāšanā. Krīzes apstākļos, piemēram, kiberuzbrukumu vai elektroapgādes pārtraukumu gadījumā skaidrā nauda nodrošina uzticamu alternatīvu maksāšanas iespēju. Mēs esam to pieredzējuši arī dabas katastrofu laikā, kas pēdējā gada laikā skārušas eurozonas apgabalus.

Ņemot vērā minēto, Eurosistēma pilnībā apņēmusies nodrošināt, lai skaidrā nauda Eiropā arī turpmāk būtu ikvienam plaši pieejams un pieņemts maksāšanas līdzeklis. Mēs esam ieviesuši visaptverošu skaidrās naudas stratēģiju^[5], un mēs veidojam jaunu euro banknošu dizainu, lai tās būtu piemērotas nākotnei.

Turklāt ECB ļoti atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai, kas reglamentē euro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statusu. Kā skaidrots mūsu atzinumā, regulā būtu skaidri jānosaka aizliegums mazumtirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem iepriekš vienpusēji izslēgt skaidro naudu. Tai būtu arī jānodrošina, lai dalībvalstis noteiktu banku sektoram pienākumu sniegt skaidrās naudas pamatpakalpojumus gan privātajiem, gan korporatīvajiem klientiem, gādājot par ērtu piekļuvi euro skaidrās naudas izņemšanas un noguldīšanas iespējām visā eurozonā.^[6]

Nepieciešamība vairot Eiropas stratēģisko autonomiju digitālo maksājumu jomā mainīgajā ģeopolitiskajā vidē

Tomēr mums arī jānodrošina, lai eiropiešiem būtu drošs un uzticams digitālais maksāšanas līdzeklis, kas papildina skaidro naudu un nodrošina tās galvenās priekšrocības digitālajā sfērā. Pieaugošā izvēle izmantot digitālus maksājumus nozīmē, ka, lai apmierinātu arvien plašāku naudas lietošanas gadījumu dažādību, vairs nepietiek tikai nodrošināt skaidrās naudas pieņemšanu un pieejamību. Piemēram, iepirkšanās internetā veido vairāk nekā trešo daļu no mūsu neliela apjoma darījumiem, taču skaidro naudu nevar izmantot tiešsaistē un bieži vien nav iespējams veikt maksājumu, izmantojot Eiropas maksājumu pakalpojumu^[7], kas nozīmē, ka jāizmanto ārpus Eiropas esošu valstu maksājumu sistēmas. Tā ir strukturāla nepilnība, kas mums jānovērš.

Eiropa nevar atļauties pārmērīgi paļauties uz ārvalstu maksājumu risinājumiem. Tas padara mūs atkarīgus no svešinieku labvēlības paaugstinātas ģeopolitiskās spriedzes apstākļos. Jau ir nepārprotami skaidrs, ka neatliekami nepieciešams saglabāt mūsu autonomiju aizsardzības un enerģētikas jomā. Taču tikpat neatliekama ir autonomijas nodrošināšana tādiem pamatpakalpojumiem kā ikdienas maksājumi. Bez tās esam neaizsargāti pret ģeopolitiskiem apdraudējumiem un riskējam zaudēt mūsu monetāro suverenitāti. Pēdējā laikā vērojamās starptautiskās norises īpaši skaidri parāda šos riskus.

Vienlaikus mūsu paļaušanās uz ārvalstu maksājumu sniedzējiem vājina mūsu ekonomisko potenciālu un spēju konkurēt. Sadrumstalotā maksājumu tirgus dēļ Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem bieži trūkst vēriena, lai piedāvātu savus pakalpojumus visā ES. To izmanto pakalpojumu sniedzēji no ārpus Eiropas esošām valstīm, kas var piedāvāt savus pakalpojumus Eiropas un pat starptautiskā līmenī.

Arī mūsu sadrumstalotā tirgus struktūra mums izmaksā ļoti dārgi. Taču tam nav tā jābūt – mums ir iespēja lemt par to, cik vienotam būtu jābūt mūsu maksājumu tirgum.

Dati liecina, ka visā Eiropā sarūk vietējo karšu shēmu tirgus daļa^[8], savukārt starptautiskās shēmas iekasē no Eiropas bankām un tirgotājiem augstu maksu.^[9]

Turklāt arvien pieaugošā digitālo maku, piemēram, PayPal vai Apple Pay popularitāte, pakļauj Eiropas bankas turpmākai komisijas maksu un datu aizplūdei.

Pēdējā laikā jaunās ASV administrācijas veiktie pasākumi kriptoaktīvu un ar ASV dolāru segto stabilo kriptomonētu veicināšanai rada bažas par Eiropas finanšu stabilitāti un stratēģisko autonomiju. Sekas tam var būt ne tikai potenciāla turpmāka komisijas maksu un datu zaudēšana, bet arī euro noguldījumu pārvietošana uz ASV un vēl lielāka ASV dolāra lomas nostiprināšanās pārrobežu maksājumu jomā. Vienlaikus pieaug privāto uzņēmumu gatavība pieņemt stabilās kriptomonētas klientu maksājumiem, kam varētu būt tālejoša ietekme uz monetāro suverenitāti.^[10]

Saskaroties ar šiem izaicinājumiem, savas suverenitātes saglabāšanai mums nepieciešama publiskā un privātā sektora partnerība. Digitālais euro – suverēns Eiropas maksāšanas līdzeklis, kura pamatā ir ES tiesību akti, – būtu šīs partnerības stūrakmens.

Tas nodrošinātu, ka eurozona saglabā kontroli pār savu finanšu nākotni. Tas piedāvātu drošu un vispārēji pieņemtu digitālo maksājumu iespēju, aptverot visas pielietojuma situācijas un – kas ir būtiskākais – balstoties uz Eiropas regulējumu, samazinātu mūsu atkarību no ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt tas ierobežotu iespēju, ka ārvalstu stabilās kriptomonētas eurozonā varētu kļūt par plaši lietotu maiņas līdzekli.^[11]

Digitālais euro sniegtu Eiropas patērētājiem vienkāršu un drošu digitālo maksājumu iespēju, kas būtu bez maksas pamata lietošanai, aptvertu visas viņu maksājumu vajadzības visā eurozonā un vienlaikus garantētu privātuma aizsardzību.^[12] Tas arī aizsargātu Eiropas tirgotājus no starptautisko karšu shēmu noteiktajām pārmērīgi augstajām maksām un radītu tiem lielākas iespējas panākt ar šīm shēmām vienošanos par izdevīgākām cenām.^[13]

Turklāt digitālo euro varētu izmantot bezsaistē, uzlabojot mūsu ikdienas maksājumu noturību, jo gan patērētāji, gan tirgotāji varētu izmantot digitālo euro arī bez interneta pieslēguma.

Svarīgi, ka digitālais euro ļautu Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atkal darboties autonomi.^[14] Digitālais euro nekonkurētu ar privātajām iniciatīvām. Tā vietā tas piedāvātu sadarbību un ļautu privātām iniciatīvām vieglāk izvērst darbību visā ES. Tas palīdzētu pārvarēt šķēršļus, kuru dēļ pastāv pašreizējā fragmentācija.

Kā šādas sadarbības piemērs ir integrēta risinājuma piedāvājums, kas ļautu privātajām iniciatīvām sniegt pakalpojumus visā eurozonā un efektīvi aptvert visus lietošanas gadījumus, pateicoties vienotajiem digitālā euro standartiem.

Tādējādi cilvēkiem nebūtu jāmeklē alternatīvi ārvalstu maksājumu risinājumi. Eiropas bankas varētu saglabāt klientus un saņemt atbilstošu kompensāciju par saviem pakalpojumiem.

Maksājumu pasaule strauji mainās, tāpēc pašlaik ir būtiski virzīties uz priekšu digitālā euro tiesību aktu izstrādē.

Bezdarbības sekas kļūst arvien skaidrāk redzamas. Bezdarbības rezultātā mēs varam zaudēt kontroli pār savu finanšu infrastruktūru, kļūt atkarīgāki no ārvalstu sistēmām un, iespējams, piedzīvot banku darbības un kreditēšanas sistēmu traucējumus. Atliekot digitālā euro ieviešanu, tiktu palēnināta mūsu kopīgā valsts un privātā sektora reakcija uz šiem riskiem. Eiropas pilsoņi paļaujas uz mums, sagaidot, ka mēs nodrošināsim Eiropai iespēju virzīt pārmaiņas, nevis noskatīties uz tām no malas.

Digitālā euro projekts norit saskaņā ar plānu

Tagad – par mūsu projekta tehnisko progresu.

Tiesiskajam regulējumam ir izšķiroša nozīme, izstrādājot digitālā euro darbības aprises, t. sk. tā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu un privātuma aizsardzību. Vienlaikus digitālā euro projekts virzās uz priekšu atbilstoši plānotajam, un mēs tuvojamies sagatavošanās posma noslēgumam.^[15]

Kopā ar tirgus dalībniekiem mēs strādājam pie digitālā euro shēmas noteikumu kopuma – vienotu digitālā euro maksājumu noteikumu, standartu un procedūru apkopojuma.^[16] Iepriekš jūs jautājāt, kādas priekšrocības digitālais euro sniegtu privātajam sektoram. Šis noteikumu kopums ļaus Eiropas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt savus pakalpojumus visā eurozonā, izmantojot atvērtus standartus un digitālā euro likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. Tiklīdz likumdevēji kopīgi būs pieņēmuši tiesību aktus, šo standartu izstrādi varēs pabeigt un tirgus dalībnieki tos varēs izmantot pat pirms iespējamās digitālā euro ieviešanas.^[17] Tas ļautu gan tirgotājiem, gan patērētājiem jau ātrāk izmantot priekšrocības. Šonedēļ publicēsim jaunāko informāciju par shēmas noteikumu kopuma izstrādē sasniegto progresu.

Ir vitāli svarīgi, lai digitālais euro nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti – mēs esam uzklausījuši jūsu bažas par šo jautājumu, un tā ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm. Kā jau minēju iepriekšējā tikšanās reizē, mēs pašlaik izstrādājam metodoloģiju, kas veido stabilu analītisko bāzi digitālā euro turējumu limita noteikšanai.^[18] Šīs metodoloģijas pamatā ir trīs tiesību akta projektā norādītie pīlāri – lietojamība, monetārā politika un finanšu stabilitāte. Mēs izmantojam atsauksmes, ko esam saņēmuši no visiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, un plānojam vasarā publicēt šā darba rezultātus. Sākotnējie konstatējumi jau liecina, ka digitālā euro izmantošana ikdienas maksājumiem nekaitēs finanšu stabilitātei, banku uzraudzībai un monetārajai politikai.

Kā daži no jums minēja iepriekš, ir lielāka iespēja, ka šie publiskā un privātā sektora centieni atgūt mūsu autonomiju neliela apjoma maksājumu telpā būs sekmīgi, ja tiks veicinātas arī inovācijas. Tāpēc pagājušā gada oktobrī mēs publicējām aicinājumu izteikt interesi par digitālā euro inovācijas partnerībām.^[19] Galvenais mērķis ir eksperimentēt ar nosacījuma maksājumiem un citām inovatīvām pielietojuma situācijām. Piemēram, mēs pētām iespēju ļaut cilvēkiem veikt maksājumu tikai tad, ja tiek sniegts konkrētais pakalpojums, tādējādi izvairoties no ilgām un neskaidrām naudas atmaksas procedūrām.

Ir bijusi liela interese no dažādu tirgus nozaru puses, un ir pieteikušies aptuveni 100 pretendentu, kas vēlas turpināt eksperimentus ar jaunām pielietojuma situācijām un tehnoloģiskajiem risinājumiem.^[20] Šīs inovācijas partnerības galu galā nesīs labumu visiem digitālā euro pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. Pakalpojumu sniedzēji varēs paplašināt savu klientu un ieņēmumu bāzi, savukārt lietotāji gūs labumu no inovatīvām maksājumu iespējām.

Turklāt efektīvi pavirzījies uz priekšu tehniskais darbs privātuma, bezsaistes funkcionalitātes un darbības noturības jomā. Esam arī uzsākuši iepirkuma procesu, lai noslēgtu pamatnolīgumus ar nākotnes potenciālajiem digitālā euro pakalpojumu sniedzējiem.^[21]

Visbeidzot, mēs veicam visaptverošu lietotāju izpēti, lai gūtu praktiskus ieskatus par lietotāju vēlmēm un nodrošinātu, ka digitālais euro sniedz cilvēkiem skaidras priekšrocības.^[22] Šim jautājumam jūs jau pievērsāties arī Eiropas Parlamenta nesenajā rezolūcijā par ECB gada pārskatu.^[23]

Secinājumi

Noslēgumā gribu teikt – pienācis laiks rīkoties! Ja vēlamies vairot noturību pret iespējamiem traucējumiem un novērst arvien pieaugošo atkarību no ārvalstu uzņēmumiem, mums nekavējoties jāpanāk progress gan digitālā euro regulas, gan regulas par skaidras naudas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu izstrādē.

Jau kopš digitālā euro projekta paša sākuma esam uzsvēruši Eiropas stratēģiskās autonomijas nozīmi.^[24] Labā ziņa ir tāda, ka pēdējos gados gan likumdevēji, gan ECB spraigi strādājuši pie šā jautājuma.

Šis ir kopīgs Eiropas publiskā un privātā sektora projekts, un kā likumdevējiem jums ir centrālā loma centienos panākt, lai tas tiktu īstenots. Tagad ir pienācis brīdis gādāt, lai Eiropas stratēģiskā autonomija vitāli svarīgajā maksājumu jomā kļūtu par realitāti.

Lai digitālais euro būtu sekmīgs, mums nepieciešami stabili un tālredzīgi tiesību akti. Apspriešanas procesam virzoties uz priekšu, ECB ir gatava sniegt tehnisku ieguldījumu, un mēs, protams, turpināsim sniegt jums aktuālāko informāciju par mūsu panākto progresu.

Strauji mainīgajā pasaulē pierādīsim visiem Eiropas iedzīvotājiem, ka mēs apņēmīgi reaģējam uz izaicinājumiem, aizsargājam mūsu valūtu un garantējam cilvēku brīvību maksāt pēc savas izvēles.

Paldies par uzmanību!