PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2025. gada 30. janvārī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Dezinflācijas process kopumā virzās atbilstoši gaidītajam. Inflācijas dinamika joprojām kopumā atbilst speciālistu iespēju aplēsēm, un paredzams, ka šā gada laikā inflācija atgriezīsies mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecina, ka inflācija ilgtspējīgi pietuvosies mūsu mērķa līmenim. Iekšzemes inflācija joprojām ir augsta galvenokārt tāpēc, ka noteiktos sektoros darba samaksa un cenas ar būtisku aizkavēšanos turpina pielāgoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Bet, kā bija gaidāms, cenu pieaugums kļūst lēnāks, un peļņa daļēji amortizē inflācijas ietekmi.

Mūsu nesen īstenotā procentu likmju samazināšana pakāpeniski mazina uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto jauno aizņēmumu dārdzību. Vienlaikus finansēšanas nosacījumi vēl arvien ir stingri, arī tāpēc, ka mūsu monetārā politika joprojām ir ierobežojoša un turpinās iepriekš veiktās procentu likmju paaugstināšanas transmisija uz kredītu atlikumu. Daļa kredītu, kam tuvojas atmaksas termiņš, tiek pārfinansēti ar augstākām procentu likmēm. Tautsaimniecība joprojām sastopas ar kavējošiem faktoriem, bet reālo ienākumu pieaugumam un ierobežojošās monetārās politikas ietekmes pakāpeniskai izzušanai laika gaitā vajadzētu veicināt pieprasījuma kāpumu.

Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi tautsaimniecība 4. ceturksnī pamatā stagnēja. Paredzams, ka īstermiņā tā joprojām būs vāja. Apsekojumi liecina, ka rūpniecības izlaide turpina sašaurināties, savukārt pakalpojumu nozarē aktivitāte kļūst spēcīgāka. Patērētāju konfidence ir trausla, un reālo ienākumu pieaugums vēl nav pietiekami iedrošinājis mājsaimniecības, lai tās būtiski palielinātu savus tēriņus.

Tomēr atveseļošanās nosacījumi saglabājas. Lai gan pēdējo mēnešu laikā aktivitāte darba tirgū pavājinājusies, tas joprojām ir stabils, un bezdarba līmenis decembrī joprojām bija zems (6.3 %). Stabilam darba tirgum un lielākiem ienākumiem vajadzētu nostiprinājāt patērētāju konfidenci un ļaut tēriņiem pieaugt. Pieejamākiem kredītiem laika gaitā arī būtu jāveicina patēriņš un ieguldījumi. Pieaugot globālajam pieprasījumam, eksportam vajadzētu veicināt atveseļošanos, ja nepalielināsies tirdzniecības spriedze.

Fiskālajai un strukturālajai politikai būtu jāvairo tautsaimniecības ražīgums, konkurētspēja un noturība. Mēs atzinīgi vērtējam Eiropas Komisijas iniciatīvu "Konkurētspējas kompass", kas ietver konkrētu rīcības plānu. Ir ļoti svarīgi veikt turpmākus pasākumus un turpināt noteikt konkrētu un vērienīgu strukturālo politiku, reaģējot uz Mario Dragi (Mario Draghi) priekšlikumiem par Eiropas konkurētspējas uzlabošanu un Enriko Letas (Enrico Letta) priekšlikumiem par vienotā tirgus veicināšanu. Valdībām pilnībā un bez kavēšanās jāizpilda savas apņemšanās ES ekonomiskās pārvaldības regulējuma ietvaros. Tas palīdzēs ilgtspējīgi mazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus, par prioritāti nosakot reformas, kas stimulē izaugsmi, un ieguldījumus.

Inflācija

Gada inflācija decembrī pieauga līdz 2.4 % (novembrī – 2.2 %). Tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos šis pieaugums bija sagaidāms un galvenokārt atspoguļoja to, ka agrākais krasais enerģijas cenu kritums vairs netika ietverts aprēķinā. Kopā ar decembrī vērojamo mēneša pieaugumu tas gada izteiksmē noteica nedaudz augstākas enerģijas cenas, kas četras reizes pēc kārtas bija pazeminājušās. Pārtikas cenu inflācija saruka līdz 2.6 % un preču cenu inflācija – līdz 0.5 %. Pakalpojumu cenu inflācija pieauga līdz 4.0 %.

Lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju attīstījās atbilstoši virzībai uz inflācijas ilgtspējīgu atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī. Iekšzemes inflācija, kas cieši seko pakalpojumu cenu inflācijas norisēm, saglabājās augsta, darba samaksai un dažu pakalpojumu cenām joprojām ar būtisku aizkavēšanos pielāgojoties agrākajam inflācijas pieaugumam. Vienlaikus nesenie signāli liecina, ka darba samaksas spiediens turpina mazināties un ka peļņai ir amortizatora loma.

Mēs sagaidām, ka inflācija īstermiņā svārstīties aptuveni pašreizējā līmenī. Pēc tam tai vajadzētu ilgtspējīgi nostabilizēties 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Darbaspēka izmaksu spiediena atslābumam un agrāk īstenotās monetārās politikas stingrības palielināšanas ilgstošajai ietekmei uz patēriņa cenām vajadzētu veicināt šo procesu. Lai gan uz tirgus instrumentiem balstītie inflācijas kompensācijas rādītāji lielā mērā pieauguši salīdzinājumā ar rudenī vērojamo kritumu, vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju joprojām ir aptuveni 2 % līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Lielāks saspīlējums globālajā tirdzniecībā varētu negatīvi ietekmēt eurozonas izaugsmi, slāpējot eksportu un vājinot pasaules tautsaimniecību. Konfidences pazemināšanās varētu neļaut patēriņam un ieguldījumiem atveseļoties tik strauji, kā gaidīts. To varētu pastiprināt ģeopolitiskie riski, piemēram, Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos, kas varētu izraisīt arī enerģijas piegāžu pārrāvumus un turpmāk nelabvēlīgi ietekmēt globālo tirdzniecību. Arī izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas stingrības palielināšanas novēlotā ietekme izrādītos ilgāka, nekā gaidīts. Tas varētu būt spēcīgāks, ja finansēšanas nosacījumu stingrības mazināšanas un zemākas inflācijas dēļ iekšzemes patēriņš un ieguldījumi pieaugtu straujāk.

Inflācija varētu būt augstāka, ja darba samaksas vai peļņas kāpums būs lielāks par gaidīto. Augšupvērstos riskus, kas apdraud inflāciju, nosaka arī paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, kura varētu īstermiņā palielināt enerģijas cenas un kravu pārvadāšanas izmaksas, kā arī palēnināt pasaules tirdzniecības izaugsmi. Turklāt ekstrēmi laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Un pretēji – inflācija var pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja zema konfidence un bažas par ģeopolitiskajiem notikumiem neļautu patēriņam un ieguldījumiem atveseļoties tik strauji, kā gaidīts, monetārā politika mazinātu pieprasījumu vairāk, nekā iepriekš paredzēts, vai ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktinātos. Lielāks saspīlējums globālajā tirdzniecībā palielinātu eurozonas inflācijas perspektīvas nenoteiktību.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Eurozonas tirgus procentu likmes kopš mūsu decembra sanāksmes pieaugušas, daļēji atspoguļojot augstākas procentu likmes pasaules finanšu tirgos. Lai gan finansēšanas nosacījumi joprojām ir stingri, mūsu nesen īstenotā procentu likmju pazemināšana pakāpeniski mazina aizņemšanās dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu vidējā procentu likme novembrī pazeminājās līdz 4.5 %, savukārt uz tirgus instrumentiem balstītā parāda emisijas izmaksas saglabājās 3.6 % līmenī. Jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme nokritās līdz 3.5 %.

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu kāpuma temps decembrī pieauga līdz 1.5 % (novembrī – 1.0 %) spēcīgas mēneša plūsmas apstākļos. Uzņēmumu emitēto parāda vērtspapīru pieaugums palēninājās līdz 3.2 % gada izteiksmē. Hipotekārā kreditēšana turpināja pakāpeniski pieaugt, bet kopumā saglabājās ierobežota (gada pieauguma temps – 1.1 %).

Kā liecina mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti 2024. gada 4. ceturksnī atkal kļuva stingrāki pēc tam, kad tie iepriekšējos četros ceturkšņos bija pamatā stabilizējušies. Fakts, ka kredītu standarti atkal kļūst stingrāki, galvenokārt atspoguļo banku pieaugošās bažas par to klientus apdraudošajiem riskiem un mazāku vēlmi pašām uzņemties riskus. Uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem 4. ceturksnī nedaudz pieauga, bet kopumā joprojām bija vājš. Mājokļa iegādei izsniegtajiem aizdevumiem piemērotie kredītu standarti, kuru stingrība trīs ceturkšņus bija mazinājusies, pamatā nemainījās, savukārt pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem atkal strauji pieauga, galvenokārt pievilcīgāku procentu likmju dēļ.

Secinājums

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konkrētāk, lēmums pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi – likmi, ar kuras palīdzību mēs nosakām monetārās politikas nostājas virzību, – balstīts uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Esam apņēmušies nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.