Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kopsavilkums

Skaidrā nauda ir Eiropas iedzīvotāju visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis tirdzniecības vietās (POS).[1] Tāpēc jābūt ieviestai atbilstošai skaidrās naudas aprites cikla infrastruktūrai ar pietiekamu sadales sistēmu, kas ļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem piekļūt skaidrajai naudai bankomātu tīklā, banku filiālēs un citos skaidrās naudas piekļuves punktos. Eiropiešiem nepieciešams, lai mazumtirgotāji pieņemtu skaidro naudu, savukārt mazumtirgotājiem vajadzīga atbilstoša infrastruktūra, lai viņi varētu noguldīt saņemto skaidro naudu.

Lai nodrošinātu uzticēšanos un dzīvotspējīgu euro banknošu skaidrās naudas aprites ciklu, papildus labi funkcionējošai infrastruktūrai jāapsver arī daudzi citi aspekti, piemēram, banknošu kvalitāte un drošība. Jāņem vērā arī vides aizsardzības, veselības un drošības aspekti, lai nodrošinātu, ka banknotes ir drošas lietošanā un negatīvi neietekmē vidi. Euro banknošu vides aizsardzības aspekti un skaidrās naudas aprites cikls ne vien bijuši Eurosistēmas prioritāte kopš euro ieviešanas 2002. gadā, bet arī ir tās skaidrās naudas stratēģijas pamatelements.[2] Turpinājušies un turpināsies centieni samazināt euro banknošu ietekmi uz vidi.

Pēc otrā euro banknošu izlaiduma – Eiropas sērijas – ieviešanas ECB sāka jaunu pētījumu, kura mērķis ir novērtēt euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa ietekmi uz vidi.[3] Šā pētījuma pamatā ir Eiropas Komisijas produkta vidiskās pēdas (PVP) metodoloģija.[4]

Šā PVP pētījuma mērķi ir šādi: 1) gūt visaptverošas zināšanas par visu pilna banknošu skaidrās naudas aprites cikla darbību potenciālo ietekmi uz vidi, sākot ar izejvielu iegūšanu un ražošanu un beidzot ar euro banknošu utilizēšanu, un 2) noteikt banknošu kā maksāšanas līdzekļa potenciālo ietekmi uz vidi, lai palīdzētu turpmāk apzināt banknošu aprites cikla aspektus, kurus varētu mainīt ar mērķi samazināt euro banknošu vides pēdas nospiedumu.

Šajā PVP pētījumā konstatēts, ka skaidrās naudas maksājumu ietekmes gada vidējās vērtības vienotais kopējais rezultāts, rēķinot uz vienu eurozonas iedzīvotāju, 2019. gadā ir 101 mikropunkts (µPt). Šis ļoti zemais vērtējums ir līdzvērtīgs ietekmei, kas rodas, eurozonas iedzīvotājam nobraucot 8 km ar standarta automašīnu, vai 0.01 % no eiropieša darbību gada patēriņa kopējās ietekmes uz vidi.[5] Lai to sīkāk ilustrētu, ir lietderīgi salīdzināt euro banknošu maksājumu ietekmes gada vērtības rezultātus ar citu ikdienā lietojamu produktu, piemēram, kokvilnas T krekla[6], kuru mazgā reizi nedēļā viena gada laikā (salīdzināms ar nobrauktiem 55 km), vai pudelēs pildītā ūdens[7], ko eurozonas iedzīvotājs patērē viena gada laikā (ekvivalents nobrauktiem 272 km), ietekmes vērtību, kā parādīts zemāk attēlā.

1. attēls

Euro banknošu un citu bieži lietotu produktu vidiskās pēdas salīdzinājums

Piezīme. Katram no tiem pievienots ar automašīnu nobraukto kilometru ekvivalents.

Galvenās darbības, kas veido euro banknošu vidisko pēdu, ir bankomātu elektroapgāde (37 %), pārvadāšana (35 %), apstrādes darbības izplatīšanas posmā (10 %), papīra izgatavošana (9 %) un banknošu autentiskuma noteikšana tirdzniecības vietās izmantošanas posmā (5 %).

Kopš 2004. gada veikti pasākumi, lai samazinātu euro banknošu vidisko pēdu. Piemēram, Eurosistēma noteikusi aizliegumu utilizēt banknošu atkritumus atkritumu poligonos un īstenojusi tādas iniciatīvas kā ilgtspējīgas kokvilnas programmu.[8] Turklāt bankomātu ražotāji un kredītiestādes ir pielikuši ievērojamas pūles, lai samazinātu ietekmi uz vidi. Mūsu pētījums liecina, ka bankomātu energoefektivitātes uzlabojumi laikposmā no 2004. gada līdz 2019. gadam veicināja vienotā kopējā skaidrās naudas aprites cikla rezultāta samazināšanos par 35 %.[9] Turklāt papildus transporta optimizācijai tiek apsvērti arī citi veidi, kā samazināt pārvadājumu ietekmi uz vidi un izmantot ilgtspējīgāku degvielu.

Lai gan ar euro banknotēm veiktu maksājumu ietekme uz vidi kopumā ir ļoti neliela, Eurosistēma apņēmusies to vēl vairāk samazināt. Lai to panāktu, mēs veicam plašu pētniecību un attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama sabiedrībai. Šis darbs tiks izmantots mūsu nākamā izlaiduma euro banknošu izstrādē, lai padarītu tās pēc iespējas videi draudzīgākas. Līdzīgus vai daļēji līdzīgus pētījumus veiks arī Eurosistēma, īpaši, ja notikušas būtiskas pārmaiņas skaidrās naudas aprites ciklā.

© Eiropas Centrālā banka, 2023

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).

HTML ISBN , ISSN 978-92-899-6300-8, doi:10.2866/839254, QB-09-23-503-LV-Q


  1. Sk. pētījumu par patērētāju maksāšanas paradumiem eurozonā, ECB, Frankfurte pie Mainas, 2022. gads.

  2. Eurosistēmas skaidrās naudas stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka skaidrā nauda ir plaši pieejama un vispāratzīta kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzeklis.

  3. Pētījums attiecas uz skaidrās naudas aprites ciklu pirms koronavīrusa (Covid-19), t. i., uz 2019. gadu, tādējādi ļaujot mums izmantot datus, kurus nav ietekmējuši Covid-19 ierobežojumi.

  4. Šā PVP pētījuma pamatā ir aprites cikla novērtējuma metodoloģija, jo tas aptver 16 dažādas ietekmes uz vidi kategorijas, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju izraisītas klimata pārmaiņas, ozona slāņa noplicināšanu, zemes un ūdens izmantošanu un resursu noplicināšanu. Pilnīgs ietekmes kategoriju saraksts pieejams A pielikumā.

  5. Patēriņa pēdas nospieduma platformā ņemta vērā ES iedzīvotāju patēriņa ietekme šādās jomās: pārtika, mobilitāte, mājokļi, mājsaimniecības piederumi un ierīces.

  6. Sk. T kreklu atsauces pētījumu, kas iekļauts dokumentā Product Environmental Footprint Category Rules ("Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi"), Eiropas Komisija, Brisele, 2022. gads.

  7. Sk. pudelēs pildītā ūdens atsauces pētījumu, kas iekļauts dokumentā Product Environmental Footprint Category Rules ("Produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi"), Eiropas Komisija, Brisele, 2022. gads.

  8. Ilgtspējīgas kokvilnas programma ir 2014. gadā uzsākta Eurosistēmas politika, kas paredz euro banknošu izgatavošanā pakāpeniski aizstāt parastās kokvilnas šķiedras ar 100 % ilgtspējīgas kokvilnas šķiedrām.

  9. Bankomātu enerģijas patēriņš tika ņemts no aprites cikla novērtējuma 2004. gada pētījuma.