Kopskats

Eurozonas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu pasliktina tirdzniecības spriedze un paaugstināta globālā nenoteiktība. Tiek uzskatīts, ka 2025. gadā kopumā šo ietekmi daļēji kompensēs spēcīgāka, nekā gaidīts, ekonomiskā aktivitāte 1. ceturksnī, kas, visticamāk, daļēji atspoguļo eksporta priekšpiegādes, gaidot augstākus tarifus. Domājams, ka vidējā termiņā ekonomisko aktivitāti veicinās nesen izziņotie jaunie fiskālie pasākumi. Pamataplēsē pieņemts, ka ES precēm noteiktie ASV tarifi, kas palielinājušies līdz 10 %, saglabāsies visā iespēju aplēšu periodā. Vienlaikus ar paaugstināto tirdzniecības politikas nenoteiktību un neseno euro kursa kāpumu tarifu paaugstināšana nelabvēlīgi ietekmēs eurozonas eksportu un ieguldījumus, un – mazākā mērā – patēriņu. Turpretī jaunajiem valdības izdevumiem infrastruktūrai un aizsardzībai (galvenokārt Vācijā) ar 2026. gadu vajadzētu veicināt eurozonas iekšzemes pieprasījumu. Kopumā joprojām pastāv apstākļi, kas ļauj eurozonas IKP pieaugumam aplēšu periodā kļūt straujākam. Konkrētāk, domājams, ka reālās darba samaksas un nodarbinātības kāpums, mazāk ierobežojošie finansēšanas nosacījumi, kas galvenokārt atspoguļo nesenos monetārās politikas lēmumus, un ārējā pieprasījuma atjaunošanās vēlāk iespēju aplēšu periodā kopā veicinās pakāpenisku atveseļošanos. Gaidāms, ka gada vidējais reālā IKP pieauguma temps 2025. gadā būs 0.9 %, 2026. gadā – 1.1 % un 2027. gadā – 1.3 %. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2025. gada marta makroekonomiskajām iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva 2025. gadam nav koriģēta, atspoguļojot labākus, nekā gaidīts, saņemtos datus, kurus, domājams, lielā mērā kompensēs tirdzniecības spriedzes un euro kursa kāpuma ietekme. Tirdzniecības spriedzes un spēcīgāka valūtas kursa rezultātā 2026. gada izaugsme koriģēta un pazemināta, savukārt 2027. gadā izaugsme nav koriģēta.^[1]

Lai gan gaidāms, ka kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), īstermiņā saglabāsies zemāka par 2 %, gaidāms, ka vidējā termiņā tā atgriezīsies mērķa līmenī. Paredzams, ka inflācija 2025. gadā pazemināsies un 2026. gada 1. ceturksnī sasniegs zemāko līmeni (1.4 %), bet pēc tam 2027. gadā atkal sasniegs 2.0 %. Tiek uzskatīts, ka kopējās inflācijas pazemināšanos 2025. gadā daļēji nosaka negatīva enerģijas cenu inflācija pēc nesenā naftas cenu un dabasgāzes vairumtirdzniecības cenu krituma. Gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija saglabāsies negatīva līdz 2027. gadam, kad jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) kontekstā stāsies spēkā jauni klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi. Gaidāms, ka pēc īslaicīga kāpuma 2025. gada 2. ceturksnī pārtikas cenu inflācija saruks, 2027. gadā sasniedzot līmeni nedaudz virs 2 %. Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) pakalpojumu komponenta ietekmē samazināsies, izzūdot dažu preču novēloto cenu korekciju ietekmei, mazinoties darba samaksas spiedienam un zemākām enerģijas cenām izplatoties pa cenu noteikšanas ķēdi visā tās garumā. Darba samaksas kāpumam vajadzētu turpināt sarukuma tendenci, izzūdot spiedienam kompensēt agrākos reālās darba samaksas zaudējumus. Gaidāms, ka tas apvienojumā ar darba ražīguma kāpuma atjaunošanos noteiks būtiski lēnāku vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu. Gaidāms, ka ārējais cenu spiediens, ko atspoguļo importa cenas, joprojām būs mērens, pieņemot, ka ES tarifu politika nemainīsies, un būs vērojams neliels lejupvērsts spiediens, ko radīs euro kursa kāpums un enerģijas izejvielu cenu sarukums pēdējos mēnešos. Salīdzinājumā ar 2025. gada marta iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva gan 2025., gan 2026. gadā koriģēta un samazināta par 0.3 procentu punktiem, ņemot vērā pieņēmumus par zemākām enerģijas izejvielu cenām un euro kursa kāpumu, savukārt 2027. gadā tā nav koriģēta.

Lai ilustrētu ASV tarifu politikas radītos riskus un pašreizējo lielo nenoteiktību, kas saistīta ar eurozonas tautsaimniecības perspektīvu, sagatavoti divi scenāriji. Mērenais scenārijs paredz ASV un ES divpusējo tarifu atcelšanu (t. i., nulles līmeņa tarifus) un tirdzniecības politikas nenoteiktības strauju samazināšanos līdz līmenim, kāds bija pirms 2018. gada. Saskaņā ar šādu scenāriju izaugsme 2025. un 2026. gadā būtu par 0.3–0.4 procentu punktiem spēcīgāka nekā pamatscenārijā, savukārt inflācija 2026. un 2027. gadā būtu tikai nedaudz augstāka. Smagais scenārijs paredz turpmāku ASV tarifu palielināšanos visās jomās (atbilstoši ASV paziņojumam par tā dēvētajiem atbildes tarifiem), simetriskiem ES pretpasākumiem un ilgstoši pieaugošu tirdzniecības politikas nenoteiktību. Šādā scenārijā izaugsmes perspektīva visā iespēju aplēšu periodā būtu daudz vājāka, savukārt inflācija būtu zemāka, īpaši vēlāk iespēju aplēšu periodā. Šie scenāriji sīkāk aprakstīti 2. ielikumā.