1. Kopskats
Eurozonas tautsaimniecība 2023. gada 2. pusgadā pavājinājās, jo izaugsmi kavēja stingrāki finansēšanas nosacījumi, zemais konfidences līmenis un konkurētspējas samazināšanās. Tagad gaidāms, ka atveseļošanās būs nedaudz lēnāka, nekā prognozēts ECB speciālistu 2023. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs. Īstermiņa rādītāji liecina par vāju ekonomisko aktivitāti 2023. gada 4. ceturksnī. Tomēr gaidāms, ka 2024. gada sākumā izaugsme paātrināsies, jo reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugums, ko veicinās inflācijas kritums, stabils darba samaksas kāpums un noturīga nodarbinātība kopā ar eksporta izaugsmi izraisīs ārējā pieprasījuma uzlabošanos. Stingrāki ECB monetārās politikas pasākumi un nelabvēlīgie kredītu piedāvājuma nosacījumi turpina atspoguļoties tautsaimniecībā, ietekmējot tuvāka termiņa izaugsmes perspektīvas. Gaidāms, ka šī negatīvā ietekme vēlāk iespēju aplēšu periodā izzudīs, veicinot izaugsmi. Kopumā gaidāms, ka gada vidējais reālā IKP pieaugums samazināsies no 3.4 % 2022. gadā līdz 0.6 % 2023. gadā, bet 2024. gadā palielināsies līdz 0.8 % un 2025. un 2026. gadā stabilizēsies 1.5 % līmenī. Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm IKP pieauguma perspektīva 2023. un 2024. gadā nedaudz koriģēta un samazināta nesen publiskoto datu un vājo apsekojumu datu dēļ, bet 2025. gadā nav koriģēta.[1]
Inflācija turpinājusi samazināties enerģijas cenu inflācijas krituma, stingrākas monetārās politikas ietekmes, kā arī cenu spiediena pārneses un piegādes problēmu mazināšanās dēļ. Gaidāms, ka pēc krituma līdz 2.4 % 2023. gada novembrī SPCI inflācija īstermiņā īslaicīgi pieaugs enerģijas cenu inflācijas kāpuma atjaunošanās dēļ. Tomēr gaidāms, ka pamatā esošais inflācijas samazināšanās process turpināsies, neraugoties uz spēcīgu darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas arvien vairāk kļūst par galveno SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) virzītāju. Neraugoties uz nelielu atslābumu, paredzams, ka darba tirgus joprojām būs piesātināts, un tam kopā ar iepriekš vērojamās augstās inflācijas ietekmi uz atlīdzību vajadzētu saglabāt augstu nominālās darba samaksas pieaugumu. Taču gaidāms, ka darba samaksas kāpums iespēju aplēšu periodā samazināsies, pakāpeniski izzūdot inflācijas kompensācijas augšupvērstajai ietekmei. Peļņa 2022. gadā ievērojami pieauga, bet paredzams, ka iespēju aplēšu periodā pieaugums vājināsies un ierobežos darbaspēka izmaksu ietekmi. Atbilstoši novērtējumam, ka vidēja termiņa inflācijas gaidas joprojām tiks noturētas ECB noteiktā 2 % inflācijas mērķa līmenī, pamatā gaidāms, ka kopējā SPCI inflācija samazināsies no 5.4 % 2023. gadā līdz vidēji 2.7 % 2024. gadā, 2.1 % 2025. gadā un 1.9 % 2026. gadā. Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm SPCI inflācija 2023. un 2024. gadā koriģēta un samazināta galvenokārt sakarā ar nesenajiem datiem, kas ir zemāki, nekā gaidīts, un zemākiem pieņēmumiem par enerģijas izejvielu cenām, bet 2025. gadā tā nav koriģēta.
1. tabula
Izaugsmes un inflācijas iespēju aplēses eurozonai
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
2023. gada decembris | 2023. gada septembris | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
Reālais IKP | 3.4 | 0.6 | 0.8 | 1.5 | 1.5 | 3.4 | 0.7 | 1.0 | 1.5 |
SPCI | 8.4 | 5.4 | 2.7 | 2.1 | 1.9 | 8.4 | 5.6 | 3.2 | 2.1 |
Piezīmes. Reālā IKP datu pamatā ir sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti gada vidējie dati. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
Tautsaimniecības perspektīva joprojām saistīta ar lielu nenoteiktību, ko atspoguļo izaugsmes un inflācijas iespēju aplēšu nenoteiktības intervāli (1., 4. un 7. attēls). Šajā pārskatā ietverts scenārijs, kurā novērtēta Tuvo Austrumu konflikta iespējamās eskalācijas ietekme uz eurozonas tautsaimniecību (3. ielikums) un vairākas jutīguma analīzes saistībā ar alternatīvām enerģijas un pārtikas izejvielu cenu tendencēm (4. ielikums).
2. Reālā tautsaimniecība
Eurozonas ekonomiskā aktivitāte 2023. gada 3. ceturksnī nedaudz pavājinājās, atspoguļojot krājumu samazināšanas negatīvo ietekmi uz izaugsmi, ko kompensēja iekšzemes pieprasījuma pozitīvais devums (1. attēls). Eurozonas izaugsmes temps 2023. gada 3. ceturksnī bija –0.1 %, tātad nedaudz lēnāks par 2023. gada septembra iespēju aplēsēs prognozēto nulles pieaugumu.[2] Apstrādes rūpniecības un būvniecības pievienotā vērtība 3. ceturksnī turpināja samazināties, bet pakalpojumu pievienotā vērtība pieauga. Kas attiecas uz pieprasījuma komponentiem, 3. ceturksnī palielinājās privātais patēriņš, īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, ko vasaras sezonā, iespējams, veicināja kontaktintensīvie pakalpojumi, un attiecībā uz ilglietojuma precēm. Turpretī konkurētspējas samazināšanās, kam pamatā ir gan valūtas kursu dinamika, gan enerģijas cenu dinamika, izraisījusi eksporta sarukumu.
1. attēls
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)
Piezīmes. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām (sk. arī 2. zemsvītras piezīmi). Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Ar galveno iespēju aplēšu atainošanai izmantotajiem diapazoniem novērtēta nenoteiktības pakāpe. Diapazoni ir simetriski. Tie balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, kas koriģētas, atspoguļojot izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka reālā IKP pieauguma rādītājs iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai 6. ielikumā.
Gaidāms, ka reālā IKP pieaugums 2023. gada 4. ceturksnī stingru finansēšanas nosacījumu apstākļos būs vājš un, sākot ar 2024. gada 1. ceturksni, pakāpeniski atjaunosies. To veicinās reālo ienākumu un ārējā pieprasījuma palielināšanās. Gaidāms, ka izzudīs aktivitātes kāpums, ko rosināja tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas un neizpildīto pasūtījumu apjoma mazināšanās, kā arī saglabāsies būtiska negatīvā ietekme stingro finansēšanas nosacījumu un paaugstinātas patērētāju nenoteiktības dēļ. Apsekojumu rādītāji liecina par ļoti vāju vai sarūkošu iekšzemes ekonomisko aktivitāti 2023. gada 4. ceturksnī, un dažas pirmās pazīmes liecina, ka sasniegts zemākais punkts. Turklāt inflācijas kritumam un darba samaksas kāpumam joprojām ierobežota darbaspēka piedāvājuma kontekstā vajadzētu veicināt mājsaimniecību pirktspēju gadu mijā. Gaidāms arī, ka eksporta kāpums, kas gan joprojām ir neliels, kompensēs pēdējos ceturkšņos vērojamos eksporta tirgus daļu zaudējumus. Lai gan gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte 2023. gada 4. ceturksnī joprojām būs vāja, pēc tam tai kopumā vajadzētu pakāpeniski nostiprināties. To noteiks turpmāks reāli rīcībā esošo ienākumu un ārējā pieprasījuma pieaugums un tādējādi arī privātā patēriņa un eksporta kāpums, ņemot vērā, ka konfidence, visticamāk, atjaunosies, ja nebūs jaunu nelabvēlīgu šoku.
Paredzams, ka vidējā termiņā IKP pieaugums stabilizēsies, un tā temps kopumā atbildīs vidējam rādītājam pirms pandēmijas. To veicinās reālo ienākumu kāpums un ārējā pieprasījuma nostiprināšanās. Gaidāms, ka reālā IKP pieaugums nostiprināsies 2024. un 2025. gadā un stabilizēsies 2026. gadā (2. tabula). Lai gan nesen vērojamie pozitīvie faktori mazinās, paredzams, ka izaugsmi noteiks inflācijas spiediena atslābšana, ko veicinās enerģijas šoka izzušana, kā arī stabilais ienākumu kāpums. Šie faktori nodrošina spēcīgu privātā patēriņa atveseļošanos noturīgu darba tirgu kontekstā. Tomēr kopš 2022. gada ieviesto enerģijas un inflācijas kompensācijas fiskālā atbalsta pasākumu atcelšanai būs neliela negatīva ietekme uz izaugsmi 2024.–2026. gadā.
Gaidāms, ka stingrie finansēšanas nosacījumi joprojām negatīvi ietekmēs izaugsmi, bet šai ietekmei iespēju aplēšu periodā vajadzētu pakāpeniski izzust. Kopš 2021. gada decembra īstenotie monetārās politikas pasākumi joprojām atspoguļojas reālajā tautsaimniecībā, ietekmējot izaugsmes perspektīvu, īpaši 2023. un 2024. gadā.[3] Turklāt, kā konstatēts jaunākajā ECB eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, kredītu piedāvājuma nosacījumi kopš gada sākuma kļuvuši ievērojami stingrāki, un aizdevumu atlikuma kāpums krasi samazinājies. Tiek pieņemts, ka negatīvā kredītu piedāvājuma ietekme galvenokārt skars ieguldījumus uzņēmējdarbībā un mājokļos, kā arī – mazākā mērā – privāto patēriņu. Lai gan pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz to, kad un kādā apmērā monetārā politika un kredītu piedāvājuma nosacījumi ietekmēs reālo tautsaimniecību, ņemot vērā tirgus gaidas attiecībā uz procentu likmju nākotnes tendencēm (1. ielikums), gaidāms, ka ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi sāks mazināties pēc 2024. gada. Tāpēc vidējā termiņā prognozētais IKP pieauguma tempa kāpums daļēji saistīts ar šīs negatīvās ietekmes mazināšanos.
Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm reālā IKP pieaugums koriģēts un pazemināts par 0.1 procentu punktu 2023. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2024. gadā, bet 2025. gadā nav koriģēts. Korekcijas atspoguļo vājākus 2023. gada 3. ceturkšņa datus un apsekojumu rādītāju pasliktināšanos. Jaunākie negatīvākie eksporta dati un uz nākotni vērstie eksporta rādītāji ir pamatā neto tirdzniecības lejupvērstajām korekcijām 2023.–2025. gadā, ko daļēji līdzsvaro nelielas augšupvērstas iekšzemes pieprasījuma korekcijas.
2. tabula
Reālā IKP, darba tirgu un tirdzniecības aplēses
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, ja nav norādīts citādi; %)
2023. gada decembris | 2023. gada septembris | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
Reālais IKP | 3.4 | 0.6 | 0.8 | 1.5 | 1.5 | 3.4 | 0.7 | 1.0 | 1.5 |
Privātais patēriņš | 4.2 | 0.5 | 1.4 | 1.6 | 1.4 | 4.1 | 0.3 | 1.6 | 1.6 |
Valdības patēriņš | 1.5 | 0.1 | 1.1 | 1.3 | 1.2 | 1.5 | –0.1 | 1.1 | 1.4 |
Kopējā pamatkapitāla veidošana | 2.8 | 1.3 | 0.4 | 1.8 | 2.1 | 2.9 | 1.7 | –0.4 | 1.4 |
Eksports1) | 7.4 | –0.4 | 1.1 | 2.9 | 3.0 | 7.3 | 1.3 | 2.5 | 3.1 |
Imports1) | 8.1 | –0.9 | 1.7 | 3.1 | 3.0 | 8.1 | 0.3 | 2.5 | 3.1 |
Nodarbinātība | 2.3 | 1.4 | 0.4 | 0.4 | 0.4 | 2.3 | 1.2 | 0.2 | 0.2 |
Bezdarba līmenis | 6.7 | 6.5 | 6.6 | 6.5 | 6.4 | 6.7 | 6.5 | 6.7 | 6.7 |
Tekošā konta bilance | –0.7 | 1.2 | 1.0 | 1.0 | 1.1 | –0.8 | 1.1 | 1.4 | 1.6 |
Piezīmes. Reālais IKP un tā komponenti noteikti, izmantojot sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Ietver eurozonas iekšējo tirdzniecību.
Runājot par reālā IKP sastāvdaļām, gaidāms, ka, mazinoties nenoteiktībai un inflācijai un uzlabojoties reālajiem ienākumiem un konfidencei, reālais privātais patēriņš pakāpeniski atjaunosies un stiprinās tautsaimniecības izaugsmi. Sarūkot izdevumiem par precēm, privātais patēriņš 1. pusgadā stagnēja, bet izdevumi par patēriņa pakalpojumiem joprojām bija noturīgi. Tiek lēsts, ka patēriņa izdevumi 2. pusgadā pastiprinājušies, atspoguļojot inflācijas sarukumu un vēl arvien saglabājušos ietekmi, ko radīja tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas, kā arī nelielu konfidences uzlabošanos novembrī. Ilgāka termiņa skatījumā, joprojām mazinoties inflācijai un nenoteiktībai un uzlabojoties reālajiem ienākumiem un nepastāvot nekādiem papildu nelabvēlīgiem šokiem, patēriņam vajadzētu turpināt uzlaboties un nostiprināt tautsaimniecības izaugsmi, neraugoties uz atkalatvēršanas ietekmes mazināšanos. Gaidāms, ka 2026. gadā saglabāsies spēcīgs mājsaimniecību patēriņa pieaugums, ko veicinās gan ar darba samaksu saistīto, gan nesaistīto ienākumu kāpums, kā arī agrāko piesardzības apsvērumu izzušana. Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm privātā patēriņa pieaugums 2023. gadā koriģēts un paaugstināts par 0.2 procentu punktiem sakarā ar 1. pusgada augšupvērsto datu korekciju, bet 2024. gadā samazināts par 0.2 procentu punktiem lielāku īstermiņa uzkrājumu dēļ, savukārt 2025. gadā nav koriģēts.
Tiek lēsts, ka reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugums 2023. gadā atjaunojies, un paredzams, ka 2024.–2026. gadā tas kļūs straujāks, atspoguļojot inflācijas sarukumu un stabilu darba samaksas pieaugumu. Gaidāms, ka reāli rīcībā esošie ienākumi pēc 2022. gadā vērojamā neliela krituma 2023. gadā atkal pieaugs, un to noteiks spēcīgs ar darba samaksu saistīto un nesaistīto ienākumu kāpums un inflācijas samazināšanās. Gaidāms, ka mājsaimniecību pirktspēju tuvākajā laikā veicinās ne vien spēcīgais darba samaksas kāpums, bet arī ar darba samaksu nesaistītie ienākumi. Gaidāms, ka fiskālo pārvedumu devums reāli rīcībā esošo ienākumu un patēriņa pieaugumā visā iespēju aplēšu periodā kopumā būs neitrāls.
Gaidāms, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs visā iespēju aplēšu periodā joprojām būs augsts salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Uzkrājumu rādītājs 2023. gada 1. pusgadā palielinājās, un gaidāms, ka vēl kādu laiku tas saglabāsies augsts, atspoguļojot spēcīgu ar darba samaksu nesaistīto ienākumu kāpumu 1. pusgadā (daļēji sakarā ar lielo vēlmi uzkrāt šā veida ienākumus), joprojām lielo nenoteiktību un spēcīgos uzkrājumu veidošanas stimulus saistībā ar procentu likmju kāpumu. Nenoteiktībai mazinoties, mājsaimniecību uzkrājumu rādītājiem no 2025. gada tomēr vajadzētu sarukt, vienlaikus saglabājoties virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas, jo augstākas procentu likmes līdzsvaros mājsaimniecību vēlmi normalizēt uzkrājumu veidošanas tendences pēc pandēmijas. Nav gaidāms, ka papildu uzkrājumu apjoms veicinās patēriņa pieaugumu, ņemot vērā, ka tie koncentrēti turīgajās mājsaimniecībās un galvenokārt tiek uzkrāti nelikvīdos aktīvos, un ka augsta inflācija mazinājusi šā uzkrājuma reālo vērtību. Uzkrājumu rādītājs salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm koriģēts un paaugstināts, lielā mērā atspoguļojot vēsturisko datu korekcijas, gaidāmu piesardzīgāku mājsaimniecību rīcību un spēcīgāku stimulu veidot uzkrājumus augsto procentu likmju un stingrākas kreditēšanas dēļ.
1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm, izejvielu cenām un valūtu kursiem
Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm tehniskie pieņēmumi ietver zemākas eurozonas īstermiņa procentu likmes, zemākas enerģijas cenas un euro kursa kritumu. Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm un izejvielu cenām balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2023. gada 23. novembrī. Īstermiņa procentu likmes attiecas uz 3 mēnešu EURIBOR, un tirgus gaidas iegūtas, pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu procentu likmēm, savukārt ilgtermiņa procentu likmju novērtēšanai tiek izmantotas valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes.[4] Pieņēmumi par īstermiņa procentu likmēm iespēju aplēšu periodā koriģēti un pazemināti, bet valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes pamatā nav koriģētas.
Tabula
Tehniskie pieņēmumi
2023. gada decembris | 2023. gada septembris | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
3 mēnešu EURIBOR | 3.4 | 3.6 | 2.8 | 2.7 | 0.3 | 3.4 | 3.7 | 3.1 |
Valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmes | 3.2 | 3.2 | 3.3 | 3.4 | 1.8 | 3.1 | 3.3 | 3.4 |
Naftas cena (ASV dolāros par barelu) | 84.0 | 80.1 | 76.5 | 73.6 | 103.7 | 82.7 | 81.8 | 77.9 |
Dabasgāzes cenas (euro par MWh) | 42 | 47 | 44 | 37 | 123 | 43 | 54 | 47 |
Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (euro par MWh) | 105 | 117 | 111 | 98 | 258 | 115 | 143 | 123 |
Neenerģijas izejvielu cenas | –13.2 | –2.3 | 2.4 | 1.7 | 6.6 | –13.6 | –3.1 | 3.2 |
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotas | 84.0 | 78.4 | 82.0 | 85.2 | 80.9 | 87.9 | 92.3 | 96.5 |
ASV dolāra kurss attiecībā pret euro | 1.08 | 1.08 | 1.08 | 1.08 | 1.05 | 1.09 | 1.09 | 1.09 |
Euro nominālais efektīvais kurss | 121.9 | 123.5 | 123.5 | 123.5 | 116.8 | 123.0 | 124.9 | 124.9 |
Piezīme. Datus var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
Tehniskie pieņēmumi par enerģijas izejvielu cenām kopš 2023. gada septembra iespēju aplēsēm ir koriģēti un pazemināti.[5] Pēc augstāku naftas cenu perioda septembrī un oktobrī, ņemot vērā OPEC+ piegāžu samazinājuma pagarināšanu līdz 2023. gada beigām un konflikta radītos riskus Tuvo Austrumu valstu piedāvājumam, makroekonomisko šķēršļu izraisītā pieprasījuma samazināšanās attīstītajās valstīs izraisīja naftas cenu pazemināšanos. Skatot kopumā, naftas nākotnes līgumu cenu līkne kopš 2023. gada septembra iespēju aplēsēm pavirzījusies lejup (par 2.1 % 2024. gadā un par 1.7 % 2025. gadā), un tā joprojām samazinās. Tiek pieņemts, ka naftas cena 2023. gadā būs 84 ASV dolāri par barelu un 2026. gadā pazemināsies līdz 73.6 ASV dolāriem par barelu. Gāzes cenas ir koriģētas un būtiskāk samazinātas. Ietekme uz cenām, ko radīja zems gāzes patēriņš Eiropas apkures sezonas sākumā un piepildītas gāzes krātuves, pārsniedza ietekmi, ko rada Izraēlas gāzes atradņu slēgšana pēc teroristu uzbrukumiem un gāzes noplūde no gāzes cauruļvada starp Somiju un Igauniju. Skatot kopumā, gāzes nākotnes līgumu līkne kopš septembra iespēju aplēsēm pavirzījusies lejup (par 12.6 % 2024. gadā un par 6.9 % 2025. gadā). Arī elektroenerģijas cenu nākotnes līgumi koriģēti un pazemināti par 18.3 % 2023. gadā un par 10.1 % 2025. gadā. Attiecībā uz oglekļa emisiju kvotām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) cenas nākotnes līgumos tagad ir vidēji par aptuveni 11 % zemākas salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēs prognozēto tendenci, bet tiek pieņemts, ka ETS cenas no 2023. gada 4. ceturkšņa līdz 2026. gada 4. ceturksnim palielināsies aptuveni par 8 euro par tonnu.
Pieņēmumi par neenerģijas izejvielu cenām salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm ir koriģēti un paaugstināti 2024. gadā un samazināti 2025. gadā, ņemot vērā starptautisko metāla un neapstrādātas pārtikas cenu neviennozīmīgo dinamiku. Metālu cenas paaugstinājušās galvenokārt sakarā ar pozitīvām ziņām par Ķīnas tautsaimniecību. Starptautisko pārtikas izejvielu cenu augšupvērstā korekcija 2024. gadā un lejupvērstā korekcija 2025. gadā atspoguļo atsevišķo pārtikas izejvielu dažādo dinamiku. Kakao un cukura cenas kāpušas kultūraugu bojājumu dēļ, ko izraisīja ilgstošā El Niño ietekme, bet kviešu un kukurūzas cenas būtiski samazinājušās pēc perioda, kurā bija ļoti augsts globālais piedāvājums, īpaši no Krievijas.
Tiek pieņemts, ka divpusējie valūtu kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem, kuri dominēja 10 darbadienu periodā, kas beidzās pēdējā datu aktualizēšanas dienā. Tas nozīmē, ka ASV dolāra kurss attiecībā pret euro iespēju aplēšu periodā būs 1.08 (par 0.9 % zemāks, nekā pieņemts 2023. gada septembra iespēju aplēsēs). Pieņēmums par euro efektīvo kursu nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēšu pieņēmumu euro kurss pazeminājies par 1.1 %.
Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos 2024. gadā turpinās samazināties, bet 2025. un 2026. gadā atkal pieaugs, izzūdot stingrāku finansēšanas nosacījumu negatīvajai ietekmei. Atbilstoši signāliem, ko sniedz īstermiņa rādītāji, piemēram, turpmāks izsniegto būvatļauju skaita sarukums un būvniecības uzņēmumu konfidences pasliktināšanās, gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos kādu laiku turpinās samazināties, un pozitīva izaugsme atsāksies tikai 2025. gadā. Iemesls ilgstoši zemajiem ieguldījumiem mājokļos ir ievērojami stingrāki finansēšanas nosacījumi, t. sk. straujš hipotekāro procentu likmju pieaugums un stingrāki banku kreditēšanas nosacījumi. Tomēr, stingrāku finansēšanas nosacījumu negatīvajai ietekmei sarūkot un pastiprinoties ienākumu kāpumam, gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos 2025. un 2026. gadā atkal pakāpeniski palielināsies. Stingrāku banku kreditēšanas nosacījumu (t. sk. pieprasījuma un piedāvājuma faktoru) nelabvēlīgā ietekme uz ieguldījumu mājokļos kāpumu 2023. un 2024. gadā, visticamāk, būs spēcīga, un 2025. gadā tā joprojām būs ievērojama.
Paredzams, ka stingro finansēšanas nosacījumu dēļ 2024. gadā ieguldījumi uzņēmējdarbībā pieaugs nedaudz, tādējādi kavējot pieprasījuma kāpumu, un tiek prognozēts, ka 2025. un 2026. gadā notiks atveseļošanās, atspoguļojot finansēšanas nosacījumu negatīvās ietekmes mazināšanos un "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas atbalstu. Gaidāms, ka pēc kāpuma 3. ceturksnī ieguldījumi uzņēmējdarbībā 2023. gada 4. ceturksnī saruks un 2024. gada 1. ceturksnī kopumā stagnēs, jo vājā ekonomiskā aktivitāte, stingrie finansēšanas nosacījumi un ierobežojošie kreditēšanas nosacījumi negatīvi ietekmēs ieguldījumus. Tiek lēsts, ka 2023. gada decembra iespēju aplēsēs ietvertā stingrāku banku kreditēšanas nosacījumu negatīvā ietekme uz ieguldījumiem uzņēmējdarbībā visspēcīgāk izpaudusies 2023. gadā, savukārt 2024. un 2025. gadā paredzama joprojām būtiska negatīva ietekme. Paredzams, ka uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu atveseļošanos vidējā termiņā veicinās minētās negatīvās ietekmes izzušana, kā arī iekšzemes un ārējā pieprasījuma vispārēja atjaunošanās un zaļā un digitālā transformācija, ko veicina NPES līdzekļi.
2. ielikums
Starptautiskā vide
Pasaules tautsaimniecības izaugsme 2023. gadā bija mērena, bet stabila, un to veicināja stabili darba tirgi un spēcīgs privātais patēriņš, bet gaidāms, ka izaugsmes temps kļūs nedaudz mērenāks. Globālo izaugsmi 2023. gadā (saskaņā ar aplēsēm – 3.3 %) noteica jaunās tirgus ekonomikas valstis, t. sk. Ķīna, kā arī ASV.[6] ASV spēcīgs iekšzemes pieprasījums un spēcīgs darba tirgus nodrošināja stabilu izaugsmi, neraugoties uz to, ka monetārā politika kļuva ievērojami stingrāka. Ķīnā ar pandēmiju saistīto ierobežojošo pasākumu atcelšana gada sākumā un plašāka patēriņa atveseļošanās kompensēja mājokļu nekustamā īpašuma nozares vājumu. Jaunākie dati no lielajām valstīm sniedz neviendabīgus signālus. Gan Ķīnā, gan ASV reālā IKP kāpums 3. ceturksnī paātrinājās, bet Apvienotajā Karalistē tas saglabājās nemainīgs un Japānā saruka augstas inflācijas apstākļos, kas nelabvēlīgi ietekmē ekonomisko aktivitāti un patēriņu abās valstīs. Tiek prognozēts, ka pasaules reālā IKP pieaugums 2024. gadā būs 3.1 % un 2025. un 2026. gadā – 3.2 %, kas kopumā atbilst septembra iespēju aplēsēm, bet ir zem pirmspandēmijas vidējā rādītāja (3.6 %; 2012.–2019. gadā). ASV izaugsmes prognoze koriģēta un paaugstināta, atspoguļojot "lēnākas piezemēšanās" gaidas un raitāku inflācijas samazināšanās procesu. Tiek vērtēts, ka Apvienotās Karalistes tautsaimniecībai nedraud recesija, bet izaugsme 2024. un 2025. gadā koriģēta un samazināta, atspoguļojot vājākus datus un stingrākas monetārās politikas ieviešanas novēloto ietekmi augstas inflācijas apstākļos. Āzijas jauno tirgus ekonomikas valstu un Ķīnas izaugsmes perspektīva pamatā nav koriģēta.
Pēc pandēmijas normalizējoties patēriņa tendencēm, globālā tirdzniecības izaugsme 2023. gadā joprojām bija vāja, bet paredzams, ka tirdzniecība atveseļosies un vidējā termiņā sāks pieaugt straujāk atbilstoši globālajai ekonomiskajai aktivitātei. Tirdzniecības gada vidējais pieaugums 2023. gadā, domājams, palēninājies līdz 1.1 % negatīvas pārnestās ietekmes dēļ, taču jau 2. ceturksnī tā temps sāka atjaunoties. Vājais sniegums gada izteiksmē skaidrojams 1) ar mazāku tirdzniecības īpatsvaru globālajā izaugsmē, ņemot vērā lielāku patēriņa īpatsvaru iekšzemes pieprasījumā, 2) ar jauno tirgus ekonomikas valstu, kurām ir mazāka tirdzniecības elastība, ieguldījumu globālajā izaugsmē, un 3) ar dažu ar pandēmiju saistītu faktoru, kas līdz 2022. gadam veicināja tirdzniecības izaugsmi, normalizēšanos. Pēdējie minētie faktori saistīti ar pieprasījuma pārvirzi no precēm atpakaļ uz pakalpojumiem, pilnībā atceļot ar pandēmiju saistītos ierobežojošos pasākumus. Salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm globālās tirdzniecības kāpums un eurozonas ārējā pieprasījuma pieaugums 2023. gadā koriģēts un paaugstināts sakarā ar labāku sniegumu Apvienotajā Karalistē, Ķīnā un Indijā, īpaši 2. ceturksnī. Gaidāms, ka globālās tirdzniecības pieaugums atlikušajā iespēju aplēšu periodā atjaunosies un kļūs straujāks atbilstoši ekonomiskajai aktivitātei. Paredzams, ka globālā tirdzniecība 2024. un 2025. gadā pieaugs par 3.0 % un 2026. gadā – par 3.2 %. Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm tās pieauguma temps ir koriģēts un pazemināts, atspoguļojot pārskatīto vērtējumu par to, cik ātri globālās tirdzniecības elastība atgriezīsies prognozētajā ilgtermiņa līmenī. Paredzams, ka eurozonas ārējais pieprasījums pieaugs par 2.6 % 2024. gadā, par 2.9 % 2025. gadā un par 3.1 % 2026. gadā, tādējādi arī lēnākā tempā, nekā tika paredzēts iepriekšējās iespēju aplēsēs.
Tabula
Starptautiskā vide
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
2023. gada decembris | 2023. gada septembris | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
Pasaules reālais IKP (neietverot eurozonu) | 3.3 | 3.1 | 3.2 | 3.2 | 3.3 | 3.2 | 3.0 | 3.2 |
Globālā tirdzniecība (neietverot eurozonu)1) | 1.1 | 3.0 | 3.0 | 3.2 | 5.3 | 0.2 | 3.2 | 3.3 |
Eurozonas ārējais pieprasījums2) | 0.8 | 2.6 | 2.9 | 3.1 | 6.5 | 0.1 | 3.0 | 3.0 |
Pasaules PCI (neietverot eurozonu) | 5.0 | 4.4 | 3.4 | 2.9 | 7.6 | 4.8 | 4.2 | 3.2 |
Konkurentu eksporta cenas nacionālajā valūtā3) | –0.3 | 3.2 | 2.7 | 2.6 | 16.0 | 0.4 | 2.8 | 2.5 |
Piezīme. Datus var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Aprēķina kā importa vidējo svērto apjomu.
2) Aprēķina kā eurozonas tirdzniecības partnervalstu importa vidējo svērto apjomu.
3) Aprēķina kā eurozonas tirdzniecības partnervalstu eksporta deflatoru vidējo svērto apjomu.
Paredzams, ka gada kopējā inflācija pasaulē iespēju aplēšu periodā samazināsies, un gaidāms, ka eurozonas konkurentu eksporta cenas normalizēsies. Paredzams, ka pasaules kopējā patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācija šogad sasniegs 5.0 % un pēc tam pakāpeniski saruks līdz 2.9 % 2026. gadā. Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm pasaules inflācijas iespēju aplēses koriģētas un nedaudz paaugstinātas, galvenokārt atspoguļojot Turcijas inflācijas prognozes augšupvērstās korekcijas. Tiek lēsts, ka eurozonas konkurentu eksporta cenas (nacionālajās valūtās) 2023. gada 2. ceturksnī kritušās zem to ilgtermiņa vidējā pieauguma tempa līmeņa, joprojām sarūkot izejvielu cenām un mazinoties iekšzemes un ārvalstu cenu spiediena pārnesei. Paredzams, ka tās atgūsies, izejvielu cenu krituma kavējošajai ietekmei mazinoties, un salīdzinājumā ar 2023. gada septembri to aplēse ir koriģēta un samazināta 2023. gadā un paaugstināta 2024. un 2025. gadā.
Eurozonas tirdzniecības perspektīva joprojām ir vāja, jo konkurētspēju mazina augstas enerģijas cenas un iepriekšējā gadā novērotā euro kursa efektīvā kāpuma novēlotā ietekme. Eurozonas reālā eksporta rādītāji 2. ceturksnī bija ļoti vāji, un tiek lēsts, ka 2023. gada 3. ceturksnī tie turpinājuši samazināties, neraugoties uz eurozonas ārējā pieprasījuma atjaunošanos. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu eksporta tirgus daļu prognozes ir ievērojami zemākas nekā 2023. gada septembra iespēju aplēsēs. Paredzams, ka eksporta kāpums atjaunosies, sākot ar 2023. gada 4. ceturksni. Tomēr eksporta cenu konkurētspēja joprojām ir pakļauta spiedienam, atspoguļojot euro kursa efektīvo kāpumu kopš 2022. gada 2. pusgada un augstās enerģijas cenas, ar kurām saskaras eurozonas uzņēmumi. Apsekojumi liecina par jauno eksporta pasūtījumu sarukumu gan pakalpojumu, gan apstrādes rūpniecībā, bet pasūtījumu uzkrājums samazinājies līdz vēsturiski zemākajam līmenim. Tāpēc paredzams, ka kopumā atbilstoši ārējam pieprasījumam eurozonas eksports iespēju aplēšu periodā saglabāsies ierobežots un atbildīs dinamikai pēc pandēmijas, kas liecina par mazinājušos eksporta elastību attiecībā pret ārējo pieprasījumu. Eurozonas imports arī, šķiet, kļuvis mazāk jutīgs pret pieprasījumu. Pēc aplēstā krituma 2023. gada 3. ceturksnī importam iespēju aplēšu periodā vajadzētu palielināties mērenāk nekā iepriekš attiecībā pret importa pieprasījumu. Zemāka tirdzniecības elastība varētu atspoguļot dažādus faktorus, piemēram, iekšzemes pieprasījuma pārorientēšanos uz komponentiem ar mazāku tirdzniecības īpatsvaru (importa gadījumā), piemēram, pakalpojumiem, vai konkurētspējas problēmas, ar ko saskaras eurozonas uzņēmumi (eksporta gadījumā). Kopumā gaidāms, ka neto tirdzniecības devums IKP pieaugumā 2024. gadā būs negatīvs, 2025. gadā kļūs kopumā neitrāls un 2026. gadā nedaudz veicinās izaugsmi (2. attēls). Paredzams, ka eurozonas tekošā konta pārpalikums stabilizēsies aptuveni 1 % apmērā no IKP, kas ir ievērojami zemāks līmenis nekā pirms pandēmijas.
2. attēls
Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)
Piezīmes. Dati ir sezonāli un koriģēti atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu.
Gaidāms, ka, neraugoties uz nelielu atslābumu, darba tirgus saglabāsies noturīgs un nodarbinātības pieaugums (attiecībā pret IKP) būs mērenāks nekā 2023. gadā. Gaidāms, ka kopējās nodarbinātības pieaugums palēnināsies, bet joprojām būs pozitīvs, sarūkot no 2.3 % 2022. gadā līdz 1.4 % 2023. gadā, un pēc tam 2024.–2026. gadā stabilizēsies 0.4 % līmenī (3. attēls). Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm nodarbinātības pieaugums visā iespēju aplēšu periodā (kumulatīvā izteiksmē) koriģēts un paaugstināts par 0.6 procentu punktiem, kas norāda uz darba ražīguma kāpuma lejupvērstu korekciju. Šī tendence atspoguļo pieņēmumu par darbaspēka saglabāšanu pašreizējos vājas tautsaimniecības izaugsmes apstākļos, kas izzudīs iespēju aplēšu perioda turpmākajos gados, kad tautsaimniecība atkal nostiprināsies. Kopumā gaidāms, ka darba ražīguma kāpums iespēju aplēšu periodā nostiprināsies, bet darba ražīguma līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par ilgtermiņa lineāro tendenci. Gaidāms, ka bezdarba līmenis īstermiņā nedaudz palielināsies, 2024. gadā sasniedzot 6.6 %, bet pēc tam atlikušajā iespēju aplēšu periodā samazināsies līdz vidēji 6.5 % 2025. gadā un 6.4 % 2026. gadā. Lai gan tas kontrastē ar nedaudz pieaugošo tendenci, kas prognozēta 2023. gada septembra iespēju aplēsēs, joprojām ir spēkā vispārējs novērtējums, ka darba tirgus ir saspringts.
3. attēls
Eurozonas darba tirgus
(% no darbaspēka (kreisā ass), gada pārmaiņas; % (labā ass))
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu.
3. ielikums
Scenāriju analīze saistībā ar iespējamu tālāku konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos
Šajā scenāriju analīzē pētīti tādi riski attiecībā uz 2023. gada decembra pamataplēsi, kuru iestāšanās varbūtība ir zema un kuri izriet no iespējamas turpmākas konflikta eskalācijas Tuvajos Austrumos. 2023. gada decembra pamataplēsē pieņemts, ka pašreizējā konflikta ģeogrāfiskais tvērums būs šaurs un tāpēc nav gaidāms, ka tam varētu būt būtiska ekonomiskā ietekme uz eurozonas tautsaimniecību papildus jau novērotajai. Pasaules finanšu tirgu reakcija pēc konflikta uzliesmojuma bijusi vāja, sākotnēji nedaudz pieaugot naftas cenām un ekonomiskajai nenoteiktībai, kas sakrīt ar ierobežotajām eurozonas tirdzniecības un finanšu saiknēm ar skartajiem reģioniem. Šajā ielikumā izklāstītais scenārijs paredz būtisku un ilgstošu konflikta eskalāciju un Hormuza jūras šauruma daļēju slēgšanu, kam salīdzinājumā ar 2023. gada decembra pamataplēsi būtu spēcīgāka ietekme uz pasaules tautsaimniecību un eurozonu. Tas nozīmētu ekonomiskās aktivitātes traucējumus, īpaši konfliktā tieši iesaistītajās valstīs, kā arī augstākas enerģijas izejvielu cenas un plašāka mēroga ekonomiskās nenoteiktības un finanšu tirgus traucējumu pastiprināšanos (A attēls). Šāds scenārijs tiek uzskatīts par riska scenāriju ar zemu iestāšanās varbūtību, un, ņemot vērā lielo nenoteiktību attiecībā uz konflikta attīstību, aplēses jāvērtē ar lielu piesardzību.
A attēls
Scenārijs, kas saistīts ar iespējamu konflikta eskalāciju Tuvajos Austrumos
a) Sintētiskais enerģijas cenu indekss | b) ASV akciju tirgus svārstīguma indekss (VIX) | c) Eurozonas ārējā pieprasījuma pieaugums |
|---|---|---|
(ASV dolāri par MWh) | (indekss) | (novirze no pamataplēses; procentu punktos) |
 |  |  |
Piezīmes. Sintētisko enerģijas izejvielu cenu indeksu aprēķina kā naftas un gāzes cenu vidējo svērto rādītāju. Naftas cenu scenārijs veidots, pamatojoties uz naftas cenu elastību attiecībā pret naftas piegādes šokiem, kā novērtēts Caldara, D., Cavallo, M. un Iacoviello, M. pētījumā Oil price elasticities and oil price fluctuations ("Naftas cenu elastība un naftas cenu svārstības"), Journal of Monetary Economics, Vol. 103, 2019. gads; savukārt gāzes cenu scenārijs veidots, pamatojoties uz gāzes cenu elastību pret gāzes piegādes šokiem, kā novērtēts Albrizio, S., Bluedorn, J., Koch, C., Pescatori, A. un Stuermer, M. pētījumā Sectoral Shocks and the Role of Market Integration: The Case of Natural Gas ("Sektorāli šoki un tirgus integrācijas loma dabasgāzes kontekstā"), AEA Papers and Proceedings, American Economic Association, Vol. 113, 43.–46. lpp., 2023. gada maijs. Svārstīguma indeksa pamatā ir Chicago Board Options Exchange sagatavotais VIX indekss. Ietekme uz eurozonas ārējo pieprasījumu aprēķināta, izmantojot ECB un globālo modeli, un tā ietver enerģijas cenas, nenoteiktību un tirdzniecības ietekmi.
Hipotētiskās konflikta eskalācijas gadījumā naftas un gāzes cenas varētu būtiski palielināties, jo īpaši Hormuza jūras šauruma daļējas bloķēšanas gadījumā. Šajā scenārijā tiek pieņemts, ka aptuveni viena trešdaļa naftas un gāzes tranzīta caur Hormuza jūras šaurumu tiks traucēta, veicinot saspringtu situāciju pasaules enerģijas tirgos. Tā rezultātā 2024. gada otrajā ceturksnī naftas cenas pieaugtu gandrīz līdz 130 ASV dolāriem par barelu un gāzes cenas pieaugtu līdz 83 euro par MWh (attiecīgi 57 % un 74 % salīdzinājumā ar līmeni, kas pieņemts pamataplēsē). Kopumā tiek pieņemts, ka sintētisks enerģijas cenu indekss (kas ietver naftas un gāzes cenas) 2024. gada 2. ceturksnī būs par 64 % augstāks par pamataplēsi un 2026. gadā saglabāsies par 36 % augstāks nekā pamataplēsē (A attēla a) panelis). Šāds scenārijs ir ārkārtējs, jo tā rezultātā enerģijas cenas varētu pārsniegt no iespēju līgumiem iegūto enerģijas nākotnes līgumu sadalījuma 75. procentili (sk. arī 4. ielikumu). Hormuza jūras šaurums nekad nav ticis faktiski bloķēts, savukārt tiek pieņemts, ka naftas un gāzes piegādes šoks ir paliekošāks nekā vēsturiskie piegādes šoki, jo enerģijas tirgiem ir tendence ātrāk līdzsvarot situāciju.
Eskalācijas scenārijs, visticamāk, arī padarītu tautsaimniecības perspektīvu neskaidrāku, izraisot privātā patēriņa, investīciju un tirdzniecības kritumu un ievērojamu finanšu tirgus instrumentu pārvērtēšanu. Eskalācijas scenārijā pieņemts, ka VIX svārstīguma indekss, kas ir globālās nenoteiktības rādītājs, 2024. gada sākumā palielināsies aptuveni par 14 punktiem (A attēla b) panelis), kas līdzinās norisēm kara sākumā Ukrainā un senāko ģeopolitisko notikumu laikā Tuvajos Austrumos. Tiek pieņemts, ka pēc tam tas pakāpeniski atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms konflikta, atbilstoši vēsturiskajām tendencēm. Augsts finanšu tirgus svārstīgums būtu saistīts ar krasu uzņēmēju, patērētāju un finanšu tirgu konfidences pasliktināšanos.
No tā izrietošā ietekme uz globālo ekonomisko aktivitāti un eurozonas ārējo pieprasījumu būtu ievērojama. Pat pieņemot, ka iekšzemes ekonomiskā aktivitāte Izraēlā, Palestīnā, Libānā, Sīrijā un Irānā strauji saruks, šā reģiona nelielā tirdzniecības īpatsvara dēļ tiešā ietekme uz pasaules IKP un eurozonas ārējo pieprasījumu būtu neliela. Tomēr scenārijā ietvertais naftas un gāzes cenu kāpums palielinātu cenu spiedienu pasaulē un samazinātu pasaules IKP, tādējādi ar nelielu aizkavēšanos vēl vairāk samazinot pieprasījumu pēc eurozonas eksporta. Globālās nenoteiktības pieaugums arī kavētu globālo ekonomisko aktivitāti. Kopumā eurozonas ārējā pieprasījuma kāpums 2024. gadā palēninātos par 1.2 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2023. gada decembra pamataplēsi (A attēla c) panelis).
Augstāku enerģijas cenu, nenoteiktības seku un starptautiskās ietekmes dēļ eurozonas ekonomiskā izaugsme vājinātos, savukārt patēriņa cenu inflācija pieaugtu galvenokārt augstāku enerģijas cenu dēļ (B attēls). Tāpat kā pasaules tautsaimniecībā, arī augstākas naftas un gāzes cenas un paaugstinātā nenoteiktība tieši kavētu eurozonas ekonomisko aktivitāti, jo mājsaimniecības un uzņēmumi, reaģējot uz šo šoku, samazinātu reālo patēriņu un ieguldījumus. Turklāt starptautiska netiešā ietekme būtu negatīva attiecībā uz eurozonas eksporta ārējo pieprasījumu, vēl vairāk samazinot kopējo pieprasījumu. Kopumā tiek lēsts, ka eurozonas reālā IKP pieaugums 2024. gadā būtu par 0.7 procentu punktiem mazāks un 2025. gadā – par 0.3 procentu punktiem mazāks nekā 2023. gada decembra pamataplēsē, un tiek lēsts, ka tas atjaunotos 2026. gadā, jo tiek pieņemts, ka nenoteiktības ietekme minētajā periodā pakāpeniski izzustu. Eurozonas SPCI inflācija 2024. gadā palielinātos par 0.9 procentu punktiem un 2025. gadā – par 0.4 procentu punktiem, un to galvenokārt sekmētu augstākas enerģijas cenas pasaulē.
B attēls
Scenārija ietekme uz eurozonas reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju
(novirze no gada izaugsmes pamataplēses; procentu punktos)
Reālā IKP pieaugums | SPCI inflācija |
|---|---|
 |  |
Avoti: simulācijas, izmantojot ECB-BASE modeli, un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīmes. Simulācijas tika veiktas saskaņā ar prognozēm, kas ietver retrospektīvu gaidu veidošanu un eksogēnu monetāro un fiskālo politiku. Valūtas kurss ietver ietekmi uz euro kursu attiecībā pret ASV dolāru, kā arī euro nominālo efektīvo kursu. Kopējā ietekme uz eurozonas tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju ietver enerģijas, nenoteiktības un tirdzniecības ietekmi. Nenoteiktības šoku ietekme tiek novērtēta ārpus modeļa ietvariem līdzīgi kā ECB 2022. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 ielikumā The impact of the Russian invasion of Ukraine on euro area activity via the uncertainty channel ("Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekme uz eurozonas darbību pa nenoteiktības kanālu").
3. Fiskālā perspektīva
Tiek prognozēts, ka fiskālā nostāja iespēju aplēšu periodā, īpaši 2024. gadā, kļūs stingrāka (3. tabula). Eurozonā saglabājas pamatā stimulējošs fiskālā atbalsta apjoms, atspoguļojot iepriekšējos pasākumus, īpaši tos, kas 2020. gadā īstenoti koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas kontekstā, un kopš 2022. gada īstenotos enerģijas atbalsta pasākumus. Tomēr šā atbalsta daļējas pārtraukšanas dēļ fiskālā nostāja (ko definē kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances pārmaiņas[7]) iespēju aplēšu periodā kļūs stingrāka, īpaši 2024. gadā, kad beigsies liela daļa enerģijas un inflācijas kompensācijas atbalsta. 2025. un 2026. gadā fiskālā nostāja kļūs nedaudz stingrāka, ņemot vērā atlikušo atbalsta pasākumu turpmāku samazināšanu un netiešo nodokļu palielināšanu. Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm paredzams, ka 2023. un 2025. gadā eurozonas līmenī tā kļūs vēl stingrāka, savukārt 2024. gadā tagad gaidāma neliela stingrības mazināšanās. Aptuveni puse no fiskālās nostājas korekcijām 2024. gadā skaidrojama ar esošo enerģijas atbalsta pasākumu fiskālo izmaksu augšupvērstu korekciju. Konkrētāk, zemāki enerģijas nodokļi, ko maksā elektroenerģijas uzņēmumi Francijā, un jaunie pasākumi, kas pieņemti Spānijā, atsver elektroenerģijas un gāzes cenu griestu atcelšanu Vācijā agrāk, nekā iepriekš gaidīts (šī pirmstermiņa izbeigšana izriet no Vācijas Federālās konstitucionālās tiesas nesenā sprieduma par ārkārtas finansējuma izmantošanu). Kopējo diskrecionāro pasākumu korekciju pamatā papildus enerģijas cenu pasākumu pārmaiņām ir nedaudz lielāki pārvedumi un valdības patēriņš. Šie divi faktori daļēji atspoguļo darba samaksas un pensiju pieaugumu, jo tās tieši vai netieši tiek indeksētas (ar laika nobīdi) atbilstoši cenām.
3. tabula.
Fiskālā perspektīva eurozonai
(% no IKP)
2023. gada decembris | 2023. gada septembris | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
Fiskālā nostāja (koriģēta, atspoguļojot NPES dotācijas)1) | 0.5 | 0.3 | 0.7 | 0.1 | 0.1 | 0.7 | 0.1 | 0.8 | 0.0 |
Valdības budžeta bilance (% no IKP) | –3.6 | –3.1 | –2.8 | –2.7 | –2.6 | –3.6 | –3.2 | –2.8 | –2.9 |
Strukturālā budžeta bilance (% no IKP)2) | –3.6 | –3.2 | –2.7 | –2.6 | –2.7 | –3.2 | –3.0 | –2.4 | –2.5 |
Valdības bruto parāds (% no IKP) | 90.9 | 88.7 | 88.3 | 88.1 | 88.1 | 91.4 | 89.0 | 88.6 | 88.5 |
Piezīme. Datus var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Skaitļi arī koriģēti, atspoguļojot gaidāmās "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas dotācijas ieņēmumu pusē. Negatīvs rādītājs nozīmē fiskālās nostājas stingrības mazināšanos.
2) Aprēķina, no valdības bilances atņemot ekonomiskās attīstības ciklisko svārstību ietekmi un pasākumus, kas klasificēti kā pagaidu pasākumi saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas definīciju.
Paredzams, ka eurozonas fiskālā perspektīva iespēju aplēšu periodā uzlabosies. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts 2024. gadā samazināsies līdz 2.8 % no IKP un pārējā iespēju aplēšu periodā saglabāsies zemāks par atsauces vērtību (3 % no IKP). Tiek prognozēts, ka 2026. gadā budžeta deficīts būs par 1.0 procentu punktu mazāks nekā 2022. gadā. To galvenokārt nosaka cikliski koriģētā sākotnējā deficīta samazināšanās 2023.–2026. gadā, kas kompensēs procentu maksājumu kāpumu, tomēr gaidāms, ka tas būs mērens salīdzinājumā ar tirgus procentu likmju kāpumu, jo sakarā ar samērā lielo valdības parāda atlikumu eurozonā šī ietekme izpaužas pakāpeniski. Salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm eurozonas budžeta bilances iespēju aplēses 2024. gadam nav mainītas, jo augšupvērstās korekcijas dažās valstīs līdzsvarojis lielāks prognozētais deficīts lielākajā daļā pārējo valstu. Paredzams, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP turpinās samazināties, 2026. gadā sasniedzot 88.1 % no IKP, un to noteiks procentu likmju un izaugsmes tempa negatīvā starpība, kas ar uzviju kompensēs sākotnējo deficītu un gaidāmās pozitīvās deficīta-parāda korekcijas. Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm parāda attiecība pret IKP koriģēta un samazināta, ņemot vērā līmeņa pārmaiņas saistībā ar augšupvērstām IKP korekcijām 2021. gadā vairākās valstīs.
4. Cenas un izmaksas
Paredzams, ka SPCI inflācija samazināsies no vidēji 5.4 % 2023. gadā līdz 2.7 % 2024. gadā un 2.1 % 2025. gadā, sasniedzot 1.9 % 2026. gadā (4. attēls). Pēc spēcīga SPCI inflācijas krituma novembrī (līdz 2.4 %) ļoti īsā termiņā gaidāms īslaicīgs atkārtots inflācijas kāpums, kas galvenokārt saistīts ar enerģijas komponenta augšupvērstajiem bāzes efektiem un dažu fiskālā atbalsta pasākumu atcelšanu (5. attēls). Tāpēc enerģijas cenu inflācijai 2024. gadā vajadzētu palielināties, daļēji kompensējot pārtikas cenu inflācijas un SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) turpmāku kritumu. Tas nozīmē, ka kopējā inflācija 2024. gadā samazināsies tikai pakāpeniski. Gaidāms, ka no 2024. gada beigām visi galvenie inflācijas komponenti turpinās sarukt, veicinot to, ka kopējā SPCI inflācija sasniegs ECB mērķa rādītāju 2025. gada 2. pusgadā (6. attēls).
4. attēls
Eurozonas SPCI inflācija
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Diapazoni, ko izmanto SPCI inflācijas galveno iespēju aplēšu atainošanai, balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, kas koriģētas, atspoguļojot izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka SPCI inflācija iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai 6. ielikumā.
5. attēls
Enerģijas komponenta bāzes efektu ietekme uz kopējo SPCI inflāciju ar 2023. gada novembrī
(procentu punktos)
Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.
Piezīmes. Bāzes efekti ir ietekme uz gada inflācijas pārmaiņām ārkārtēju cenu pārmaiņu dēļ pirms 12 mēnešiem, salīdzinot ar mēneša pārmaiņu vidējo ilgtermiņa līmeni. Bāzes efektu kumulatīvā ietekme ir parādīta attiecībā pret konkrētu atsauces mēnesi. Piemēram, enerģijas bāzes efekti nozīmētu kopējās SPCI inflācijas kāpumu 2024. gada jūnijā par 1.6 procentu punktu salīdzinājumā ar 2023. gada novembra inflācijas līmeni. Lai gan šajā attēlā atspoguļotie kumulatīvie bāzes efekti ir pozitīvi, paredzams, ka SPCI inflācija 2024. gadā samazināsies (sk. 4. attēlu), jo pārtikas un SPCIX komponentu inflācijas sarukums ar uzviju kompensēs SPCI enerģijas cenu inflācijas radīto bāzes efektu augšupvērsto dinamiku.
Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija īslaicīgi strauji palielināsies, bet pēc tam 2024. gada 2. pusgadā atkal samazināsies, 2025. un 2026. gadā sasniedzot aptuveni nulles līmeni. Enerģijas cenu gada inflācijas kāpums tuvākajā laikā galvenokārt atspoguļo augšupvērstu bāzes efektu 2023. gada decembrī (5. attēls) un enerģijas cenas kompensējošo fiskālo pasākumu atcelšanu 2024. gadā (kas īpaši spēcīgi ietekmēs gāzes un elektroenerģijas cenas). Tiek lēsts, ka šo pasākumu pārmaiņas, sākot ar 2023. gada decembri, paaugstinās kopējo SPCI inflāciju 2024. gadā aptuveni par 0.4 procentu punktiem. Bāzes efektu augšupvērstā ietekme un valdības pasākumu beigšanās, visticamāk, ar uzviju kompensēs neseno enerģijas izejvielu cenu (naftas, gāzes un elektroenerģijas cenu) un arī oglekļa emisiju cenu kritumu. Paredzams, ka, šai ietekmei izzūdot, biržā tirgoto enerģijas izejvielu nākotnes līgumu cenu nelielā lejupvērstā tendence būs galvenais faktors, kas stimulēs nelielu SPCI enerģijas cenu inflācijas kritumu iespēju aplēšu perioda beigās.
Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija 2024. gadā krasi saruks, ņemot vērā izzūdošo cenu spiediena pārnesi, un pēc tam turpinās pakāpeniski samazināties. Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija turpinās pazemināties no joprojām augstā 6.9 % līmeņa 2023. gada novembrī līdz 2.6 % 2024. gada pēdējā ceturksnī. Tas atspoguļo būtisku cenu spiediena pārneses mazināšanos pārtikas un enerģijas izejvielu cenu krituma dēļ. Pēc tam gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija pakāpeniski samazināsies līdz 2.3 % 2026. gadā, kas joprojām nedaudz pārsniegs ilgtermiņa vidējo līmeni pirms Covid-19 krīzes (2.1 %), jo paredzams, ka vēl arvien augstais darbaspēka izmaksu spiediens novērsīs straujāku lejupslīdi.
6. attēls
Eurozonas SPCI inflācija – dalījums galvenajos komponentos
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.
Gaidāms, ka SPCIX inflācija iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies (7. attēls). Gaidāms, ka tā samazināsies no 3.6 % 2023. gada novembrī līdz 2.7 % 2024. gada 4. ceturksnī un pēc tam turpinās samazināties līdz vidēji 2.3 % un 2.1 % 2025. un 2026. gadā. Gaidāms, ka sarūkošajai cenu spiediena pārnesei tuvākajā laikā būs izteikti lejupvērsta ietekme, bet paaugstināts darbaspēka izmaksu spiediens, kā gaidāms, veicinās SPCIX inflāciju. SPCIX inflācijas dinamika visā iespēju aplēšu periodā atspoguļo izzūdošo cenu spiediena pārneses un piegādes problēmu ietekmi, pieprasījuma normalizēšanos, izzūdot ietekmei, ko izraisīja atkalatvēršanās pēc Covid-19, un stingrākas ECB monetārās politikas īstenošanu. Straujāku SPCIX inflācijas sarukumu iespēju aplēšu periodā kavē darbaspēka izmaksu dinamikas sarūkošais, bet joprojām augstais augšupvērstais spiediens, ko tikai daļēji ierobežo vienības peļņa.
7. attēls
Eurozonas SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Diapazoni, ko izmanto SPCIX inflācijas galveno iespēju aplēšu atainošanai, balstās uz agrākām aplēšu kļūdām, kas koriģētas, atspoguļojot izņēmumus. Intervāli (no tumšākā līdz gaišākajam) atspoguļo 30 %, 60 % un 90 % varbūtību, ka SPCIX inflācija iekļausies attiecīgajos intervālos. Sīkāku informāciju sk. ECB speciālistu 2023. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu eurozonai 6. ielikumā.
Salīdzinājumā ar 2023. gada septembra iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un pazemināta par 0.2 procentu punktiem 2023. gadā un par 0.5 procentu punktiem 2024. gadā, bet 2025. gadā nav koriģēta. Lejupvērstā korekcija 2024. gadā galvenokārt skaidrojama ar nesenajiem pārsteidzošajiem enerģijas un SPCIX komponentu rādītājiem, kā arī zemākām biržā tirgoto enerģijas izejvielu nākotnes līgumu cenām. Gaidāms, ka 2024. gadā augstāks iekšzemes izmaksu spiediens (kas atspoguļots vienības darbaspēka izmaksu pieauguma augšupvērstajās korekcijās) un atbilstoši pieņēmumiem gaidāmais euro kursa kritums pakāpeniski kļūs spēcīgāks un vēlāk kļūs par dominējošo faktoru, izraisot nelielu augšupvērstu SPCIX inflācijas korekciju 2025. gadā. Tomēr kopējā inflācija 2025. gadā nav koriģēta, jo gaidāms, ka SPCIX inflācijas augšupvērsto korekciju kompensēs lejupvērsta enerģijas cenu inflācijas korekcija, ņemot vērā nedaudz krasāku lejupvērsto tendenci biržā tirgoto naftas un gāzes nākotnes līgumu cenās.
4. tabula
Cenu un izmaksu attīstība eurozonā
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
2023. gada decembris | 2023. gada septembris | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2022 | 2023 | 2024 | 2025 | 2026 | 2022 | 2023 | 2024 | 2025 | |
SPCI | 8.4 | 5.4 | 2.7 | 2.1 | 1.9 | 8.4 | 5.6 | 3.2 | 2.1 |
SPCI (enerģijas cenas) | 37.0 | –1.9 | 1.2 | 0.3 | –0.1 | 37.0 | –1.3 | 5.6 | 1.4 |
SPCI (pārtikas cenas) | 9.0 | 10.9 | 3.2 | 2.5 | 2.3 | 9.0 | 10.9 | 3.1 | 2.3 |
SPCI (neietverot enerģijas cenas) | 5.1 | 6.3 | 2.8 | 2.4 | 2.1 | 5.1 | 6.4 | 2.9 | 2.2 |
SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) | 3.9 | 5.0 | 2.7 | 2.3 | 2.1 | 3.9 | 5.1 | 2.9 | 2.2 |
SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas un netiešo nodokļu pārmaiņas)1) | 3.9 | 5.0 | 2.7 | 2.3 | 2.1 | 3.9 | 5.1 | 2.9 | 2.2 |
IKP deflators | 4.6 | 5.6 | 2.9 | 2.5 | 1.9 | 4.6 | 5.7 | 3.1 | 2.5 |
Importa deflators | 17.4 | –2.9 | 1.0 | 2.3 | 2.0 | 17.4 | –2.2 | 1.6 | 1.7 |
Vienības darbaspēka izmaksas | 3.3 | 6.1 | 4.1 | 2.6 | 2.0 | 3.2 | 5.8 | 3.5 | 2.4 |
Atlīdzība vienam nodarbinātajam | 4.4 | 5.3 | 4.6 | 3.8 | 3.3 | 4.3 | 5.3 | 4.3 | 3.8 |
Darba ražīgums2) | 1.1 | –0.8 | 0.4 | 1.1 | 1.2 | 1.1 | –0.5 | 0.8 | 1.3 |
Piezīmes. IKP un importa deflatori, vienības darbaspēka izmaksas, atlīdzība vienam nodarbinātajam un darba ražīgums noteikti, izmantojot atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Datus, t. sk. arī ceturkšņa datus, var lejupielādēt makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē.
1) Apakšindekss balstīts uz netiešo nodokļu faktiskās ietekmes aplēsēm. Tas var atšķirties no Eurostat datiem, kuros netiešā nodokļu ietekme nekavējoties pilnībā tiek atspoguļota SPCI.
2) To mēra kā reālo IKP uz vienu nodarbināto personu.
Lai gan gaidāms, ka turpināsies spēcīgs nominālās darba samaksas pieaugums un to veicinās joprojām saspringtā situācija darba tirgū, paredzams, ka laika gaitā tas pakāpeniski samazināsies, izzūdot spiedienam, kas saistīts ar inflācijas kompensāciju un minimālās algas pieaugumu. Paredzams, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums samazināsies no 5.3 % 2023. gadā līdz 3.3 % 2026. gadā. Salīdzinājumā ar septembra iespēju aplēsēm pieauguma temps 2024. gadā koriģēts un paaugstināts, bet 2025. gadā nav koriģēts. Augšupvērstā korekcija 2024. gadā atspoguļo saspringtāku darba tirgu un spēcīgāku vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugumu, kas gaidāms tuvākajā laikā. Spēcīgāks darba samaksas kāpums nozīmē arī to, ka līdz 2024. gada beigām gaidāma kopš inflācijas straujā kāpuma zaudētās pirktspējas atgūšana, kas notiks nedaudz agrāk, nekā paredzēts septembra iespēju aplēsēs. Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums būs sasniedzis augstāko punktu, un paredzams, ka tas būtiski saruks. To daļēji veicinās paredzamais darba ražīguma pieaugums (8. attēls), kas saskaņā ar prognozi tomēr saglabāsies zemāks par vēsturisko tendenci.
8. attēls
Eurozonas vienības darbaspēka izmaksu dalījums
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.
Paredzams, ka iekšzemes cenu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, pakāpeniski samazināsies salīdzinājumā ar pašreizējo vēsturiski augstāko līmeni pēc tam, kad, vispirms palēnināsies peļņas pieaugums un vienības darbaspēka izmaksu kāpums (9. attēls). IKP deflatora gada pieauguma temps augstāko punktu (6.1 %) sasniedza 2023. gada 1. pusgadā, un paredzams, ka līdz 2024. gada beigām tas strauji saruks līdz 2.6 %, bet pēc tam samazināsies pakāpeniskāk līdz vidēji 1.9 % 2026. gadā. Arī produkcijas vienības peļņas kāpums sasniedza augstāko punktu 2023. gada sākumā, un paredzams, ka 2024. gadā tas kļūs negatīvs. Šāda tendence nozīmē, ka, sākot ar 2023. gada 2. pusgadu, peļņa daļēji kompensēs samērā spēcīgo darbaspēka izmaksu pieaugumu.[8] Samazinoties vienības darbaspēka izmaksu kāpumam, no 2025. gada vienības peļņas kāpums kļūs spēcīgāks, un to veicinās izaugsmes perspektīvas uzlabošanās un darba ražīguma kāpuma atjaunošanās.
9. attēls
Eurozonas IKP deflators – dalījums komponentos ienākumu pusē
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)
Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.
Pēc strauja kāpuma 2022. gadā importa cenu gada pieauguma temps 2023. gadā kļuva negatīvs, bet gaidāms, ka tas atjaunosies, izejvielu cenu bāzes efektiem izzūdot, bet vēlāk iespēju aplēšu periodā normalizēsies. Gaidāms, ka importa deflatora pieaugums būs strauji samazinājies (no 17.4 % 2022. gadā līdz –2.9 % 2023. gadā). Gaidāms, ka pēc tam tas kļūs pozitīvs un 2024. gadā sasniegs 1.0 %, 2025. gadā – 2.3 %, bet 2026. gadā samazināsies līdz 2.0 %, kas kopumā atbilst prognozētajai konkurentu eksporta cenu attīstībai (2. ielikums).
4. ielikums
Jutīguma analīze – alternatīvas enerģijas un pārtikas cenu tendences
Ņemot vērā būtisko nenoteiktību, kas saistīta ar enerģijas izejvielu cenu attīstību nākotnē, šajā analīzē vērtēta ietekme, kādu uz tautsaimniecības perspektīvu atstātu alternatīvas naftas un gāzes izejvielu cenu attīstības tendences. Lai gan speciālistu iespēju aplēšu pamatā ir 1. ielikumā aplūkotie tehniskie pieņēmumi, šajā analīzē izmantotas alternatīvas lejupvērstas un augšupvērstas tendences, kas iegūtas, izmantojot iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu 25. un 75. procentili 2023. gada 23. novembrī (kas ir pēdējais tehnisko pieņēmumu datu aktualizēšanas termiņš). Gan naftas, gan gāzes cenu sadalījums norāda uz augšupvērstiem riskiem saistībā ar 2023. gada decembra iespēju aplēsēs ietvertajiem tehniskajiem pieņēmumiem, jo bāzes scenārija pieņēmumi ir tuvāki 25. procentilei nekā 75. procentilei. Šie riski ir ļoti izteikti attiecībā uz biržā tirgoto gāzes nākotnes līgumu cenām. Gan attiecībā uz naftas, gan gāzes cenām papildus tiek izmantots konstantu cenu pieņēmums. Katrā attiecīgā gadījumā aprēķināts sintētiskais enerģijas cenu indekss (naftas un gāzes cenu tendenču vidējais svērtais rādītājs) un, pamatojoties uz virkni ECB un Eurosistēmas makroekonomisko modeļu, kas izmantoti iespēju aplēsēs, novērtēta alternatīvo tendenču ietekme. A tabulā parādīta ar šo modeļu palīdzību iegūtā vidējā ietekme uz reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju.
A tabula
Alternatīvo enerģijas cenu tendenču ietekme
1. tendence: | 2. tendence: | 3. tendence: | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | |
(novirze no pamataplēses līmeņa; %) | |||||||||
Naftas cenas | –16.5 | –26.6 | –30.4 | 13.2 | 21.7 | 28.7 | 7.1 | 12.1 | 16.6 |
Gāzes cenas | –20.5 | –31.2 | –33.3 | 25.3 | 44.7 | 56.0 | –8.1 | –1.4 | 18.1 |
Sintētiskais enerģijas cenu indekss | –17.7 | –25.8 | –27.5 | 22.6 | 34.4 | 42.5 | 0.7 | 6.5 | 17.1 |
(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa, procentu punkti) | |||||||||
Reālā IKP pieaugums | 0.1 | 0.2 | 0.1 | –0.1 | –0.2 | –0.1 | 0.0 | 0.0 | 0.0 |
SPCI inflācija | –0.7 | –0.7 | –0.4 | 0.8 | 0.9 | 0.7 | 0.1 | 0.2 | 0.4 |
Piezīmes. Šajā jutīguma analīzē izmantots sintētisks enerģijas cenu indekss, apvienojot biržā tirgoto naftas un gāzes nākotnes līgumu cenas. 25. un 75. procentile attiecas uz naftas un gāzes cenu neitrālajiem blīvumiem 2023. gada 23. novembrī, kas iegūti no iespēju līgumiem. Konstantā naftas un gāzes cena atbilst vērtībai tajā pašā datumā. Makroekonomiskā ietekme norādīta kā vairāku ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko modeļu vidējais rezultāts.
Līdzīga jutīguma analīze tiek veikta, izmantojot alternatīvas starptautisko pārtikas cenu tendences, kas ir nedaudz augšupvērstas. Šajā analīzē tiek pieņemts, ka, sākot ar 2024. gada 1. ceturksni, starptautiskās pārtikas izejvielu cenas kviešiem un kukurūzai atbilst 2023. gada 23. novembrī no iespēju līgumiem iegūto cenu 10. un 90. procentilei. Sadalījuma nedaudz augšupvērstā tendence, iespējams, atspoguļo ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un El Niño fenomenu, kura dēļ ekstremālus laikapstākļus, ko izraisa klimata pārmaiņas kopumā, varētu piedzīvot vēl biežāk, kā arī ieilgušo nenoteiktību par graudu piegādēm pasaulē, kuru izraisījis karš Ukrainā. Alternatīvo tendenču ietekme uz eurozonas inflācijas iespēju aplēsēm novērtēta, izmantojot iespēju aplēsēs pielietoto Eurosistēmas makroekonomisko modeļu elastību, un tā atspoguļota B tabulā. Šādu alternatīvu pārtikas cenu tendenču ietekme uz eurozonas reālā IKP pieaugumu būtu nenozīmīga.
B tabula
Alternatīvo pārtikas cenu tendenču ietekme
(novirzes no pamataplēses pieauguma tempa, procentu punkti)
1. tendence: 10. procentile | 2. tendence: 90. procentile | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | |
Starptautiskās kviešu cenas | –14.2 | –9.1 | 0.4 | 24.3 | 4.9 | 0.1 |
Starptautiskās kukurūzas cenas | –14.6 | –7.7 | –0.6 | 22.8 | 11.5 | 4.5 |
SPCI inflācija | –0.1 | –0.1 | –0.1 | 0.1 | 0.2 | 0.1 |
Piezīmes. Šajā jutīguma analīzē 10. un 90. procentile attiecas uz kviešu un kukurūzas cenu neitrālajiem blīvumiem 2023. gada 23. novembrī, kas iegūti no iespēju līgumiem. No iespēju līgumiem iegūto blīvumu tendences izmantotas, lai novērtētu ietekmi uz eurozonas lauksaimniecības ražotāju cenām. Makroekonomiskā ietekme aprēķināta, izmantojot iespēju aplēsēs pielietoto Eurosistēmas makroekonomisko modeļu elastību.
5. ielikums
Salīdzinājums ar citu institūciju un privātā sektora prognozēm
Eurosistēmas speciālistu 2023. gada decembra iespēju aplēses lielākoties iekļaujas citu prognožu diapazonos. Eurosistēmas speciālistu izaugsmes iespēju aplēses 2024. gadam ir augstākas par Consensus Economics publicētajām jaunākajām privātā sektora prognozēm, bet zemākas par citu starptautisko institūciju prognozēm. Aplēses 2025. gadam atrodas šaurāka diapazona vidū, un aplēses 2026. gadam ir attiecīgajam gadam pieejamo atsevišķo prognožu diapazona apakšējā daļā. Attiecībā uz SPCI inflāciju Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses 2024. gadam atrodas diapazona apakšējā daļā; tās ir augstākas par Consensus Economics decembra prognozēm un zemākas par starptautisko institūciju prognozēm. Aplēses 2025. gadam atrodas diapazona vidū, savukārt aplēses 2026. gadam ir nedaudz zemākas par citām pieejamām prognozēm attiecīgajam gadam.
Tabula
Eurozonas reālā IKP pieauguma un SPCI inflācijas jaunāko prognožu salīdzinājums
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
| Publiskošanas datums | Reālā IKP pieaugums | SPCI inflācija | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
2024 | 2025 | 2026 | 2024 | 2025 | 2026 | ||
Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses | 2023. gada decembris | 0.8 | 1.5 | 1.5 | 2.7 | 2.1 | 1.9 |
Consensus Economics | 2023. gada decembris | 0.5 | 1.4 | 1.5 | 2.4 | 1.9 | 2.0 |
OECD | 2023. gada novembris | 0.9 | 1.5 | – | 2.9 | 2.3 | – |
Eiropas Komisija | 2023. gada novembris | 1.2 | 1.6 | – | 3.2 | 2.2 | – |
Aptauja Survey of Professional Forecasters | 2023. gada oktobris | 0.9 | 1.5 | – | 2.7 | 2.1 | – |
SVF | 2023. gada oktobris | 1.2 | 1.8 | 1.7 | 3.3 | 2.2 | 2.0 |
Avoti: Consensus Economics prognozes, 2023. gada 7. decembris (2025. un 2026. gada dati ņemti no 2023. gada oktobra apsekojuma); OECD 2023. gada novembra Tautsaimniecības perspektīvas Nr. 114, 2023. gada 29. novembris; Eiropas Komisijas 2023. gada rudens ekonomiskā prognoze, 2023. gada 15. novembris; ECB aptauja Survey of Professional Forecasters, 2023. gada 27. oktobris; SVF Pasaules tautsaimniecības perspektīva, 2023. gada 10. oktobris.
Piezīmes. Šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo tās nav sagatavotas vienā laikā. Turklāt šo iespēju aplēšu pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t. sk. naftas, gāzes un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs uzrādīts atbilstoši darbadienu skaitam koriģēts gada reālā IKP pieauguma temps, bet Eiropas Komisija un SVF gada pieauguma tempu uzrāda, neveicot korekcijas atbilstoši darbadienu skaitam gadā. Citās prognozēs nav norādīts, vai tajās uzrādītie dati ir vai nav koriģēti atbilstoši darbadienu skaitam.
© Eiropas Centrālā banka, 2023
Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.ecb.europa.eu
Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.
Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).
HTML ISBN 978-92-899-5761-8, ISSN 2529-4733, doi:10.2866/474645, QB-CF-23-002-LV-Q
Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem (piemēram, naftas cenām un valūtas kursiem) bija 2023. gada 23. novembris. Pasaules tautsaimniecības iespēju aplēses tika sagatavotas 23. novembrī, savukārt makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai tika pabeigtas 2023. gada 30. novembrī. Iespēju aplēsēs iekļauta SPCI ātrā aplēse 2023. gada novembrim. Šīs iespēju aplēses aptver periodu no 2023. gada līdz 2026. gadam. Iespēju aplēses šādam ilgam periodam pakļautas ļoti lielai nenoteiktībai, un tas jāņem vērā, tās interpretējot. Sk. ECB 2019. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 rakstu The performance of the Eurosystem/ECB staff macroeconomic projections since the financial crisis ("Eurosistēmas/ECB speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu sniegums kopš finanšu krīzes"). Atsevišķās tabulās un attēlos izmantoto datu pieejamu versiju sk. http://www.ecb.europa.eu/pub/projections/html/index.en.html. Visu līdzšinējo ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu pilna datubāze pieejama Makroekonomisko iespēju aplēšu datubāzē ECB interneta vietnē. Šī datubāze arī ietver vairāk mainīgo, nekā sniegts šajā pārskatā, un daudzi no tiem tiek apkopoti reizi ceturksnī.
Eurostat publiskoja nacionālo kontu datus 2023. gada 7. decembrī pēc 2023. gada decembra iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas termiņa. Tie ietvēra arī ceturkšņa izaugsmes rādītāja lejupvērstu korekciju 2023. gada 2. ceturksnī (no 0.2 % uz 0.1 %).
Sk. ECB 2023. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumu A model-based assessment of the macroeconomic impact of the ECB’s monetary policy tightening since December 2021 ("Uz modeļiem balstīts ECB stingrākas monetārās politikas makroekonomiskās ietekmes novērtējums kopš 2021. gada decembra").
Pieņēmums par eurozonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm balstīts uz valstu 10 gadu etalonobligāciju vidējām svērtajām peļņas likmēm, kuras svērtas ar IKP gada rādītājiem un paplašinātas atbilstoši nākotnes tendencēm, kas iegūtas no ECB eurozonas visu 10 gadu obligāciju nominālās peļņas likmes, sākotnējo neatbilstību starp abām laikrindām konstanti piemērojot visā iespēju aplēšu periodā. Tiek pieņemts, ka konkrētu valstu valdības obligāciju peļņas likmju un atbilstošo eurozonas vidējo rādītāju starpības visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies konstantas.
Tehniskie pieņēmumi par izejvielu cenām pamatojas uz tendenci biržā tirgoto nākotnes līgumu tirgū, izmantojot vidējo rādītāju divu nedēļu periodā, kas beidzās 2023. gada 23. novembrī.
Šajā ielikumā minētās atsaucēs uz pasaules un/vai globālajiem apkopotajiem tautsaimniecības rādītājiem nav ietverta eurozona.
Fiskālā nostāja tiek koriģēta arī saistībā ar NPES dotācijām. Sk. 3. tabulas piezīmes.
Sīkāku informāciju par IKP deflatora sadalījumu komponentos un vienības peļņas lomu inflācijas analīzē sk. E. Hahn ECB 2023. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 ielikumu How have unit profits contributed to the recent strengthening of euro area domestic price pressures? ("Kā vienības peļņa ir veicinājusi eurozonas iekšzemes cenu spiediena neseno pastiprināšanos?") un Arce, O., Hahn, E. un Koester, G. ECB bloga ierakstu How tit-for-tat inflation can make everyone poorer ("Kā "dots pret dotu" inflācija visus padara nabadzīgākus"), 2023. gada 30. marts.
- 14 December 2023
- 28 December 2023