PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 11. aprīlī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi mūsu iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu. Inflācija turpinājusi kristies – to noteikusi zemāka pārtikas cenu un preču cenu inflācija. Vairākums pamatinflācijas rādītāju pazeminās, darba samaksas kāpuma temps pakāpeniski samazinās un uzņēmumu peļņa absorbē daļu no darbaspēka izmaksu pieauguma. Finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši, un mūsu iepriekš veiktā procentu likmju paaugstināšana turpina bremzēt pieprasījumu, kas palīdz samazināt inflāciju. Bet iekšzemes cenu spiediens ir spēcīgs, noturot augstu pakalpojumu cenu inflācijas līmeni.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs uzskatām, ka ECB galveno procentu likmju līmenis būtiski veicina pašreizējo inflācijas samazināšanās procesu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes saglabāsies pietiekami ierobežojošas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Ja mūsu aktualizētais novērtējums par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku vēl vairāk palielinās mūsu pārliecību, ka inflācija noturīgi virzās uz mūsu noteikto mērķi, būtu atbilstoši mazināt pašreizējo monetārās politikas stingrības līmeni. Jebkurā gadījumā, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, mēs arī turpmāk pieņemsim lēmumus atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros, un mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecības aktivitāte 1. ceturksnī joprojām bija vāja. Izdevumi par patēriņa pakalpojumiem ir noturīgi, bet apstrādes rūpniecības uzņēmumi saskaras ar vāju pieprasījumu un ražošanas pieaugums joprojām ir neliels, īpaši energoietilpīgās nozarēs. Apsekojumi liecina par pakāpenisku atveseļošanos šā gada laikā, ko noteikts pakalpojumi. Gaidāms, ka šo atveseļošanos veicinās reālo ienākumu pieaugums zemākas inflācijas, darba samaksas kāpuma un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās rezultātā. Turklāt nākamajos ceturkšņos vajadzētu palielināties eurozonas eksporta pieauguma tempam, jo atsāksies pasaules tautsaimniecības izaugsme un turpinās palielināties tēriņi par lietojamām precēm. Visbeidzot ar laiku vajadzētu mazināties monetārās politikas bremzējošajai ietekmei.

Bezdarba līmenis ir zemākais kopš euro ieviešanas. Vienlaikus pakāpeniski turpina mazināties spriedze darba tirgū, uzņēmumiem publicējot mazāk darba sludinājumu.

Valdībām jāturpina ierobežot ar enerģiju saistītos atbalsta pasākumus, lai inflācijas samazināšanās varētu būt ilgtspējīga. ES pārskatītā ekonomiskās pārvaldības regulējuma ieviešana pilnībā un bez kavēšanās palīdzēs valdībām ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus. Valstu fiskālajai un strukturālajai politikai būtu jābūt vērstai uz tautsaimniecības ražīguma un konkurētspējas uzlabošanu, tādējādi palīdzot mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Eiropas līmenī efektīva un ātra "Nākamās paaudzes ES" programmas īstenošana un vienotā tirgus stiprināšana palīdzētu veicināt inovācijas un vairot ieguldījumus zaļajā un digitālajā pārejā. Kā Padome nesen uzsvēra 2024. gada 7. marta paziņojumā, apņēmīgāki un konkrētāki centieni pabeigt banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi palīdzētu mobilizēt apjomīgus privātos ieguldījumus, kas nepieciešami, lai to panāktu.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi gada inflācija turpināja samazināties no 2.6 % februārī līdz 2.4 % martā. Pārtikas cenu inflācija martā noslīdēja līdz 2.7 % (februārī – 3.9 %), bet enerģijas cenu inflācija martā bija –1.8% (iepriekšējā mēnesī – –3.7%). Arī preču cenu inflācija martā turpināja samazināties, sasniedzot 1.1 % (februārī – 1.6 %). Tomēr pakalpojumu cenu inflācija martā joprojām bija augsta (4.0 %).

Vairākums pamatinflācijas rādītāju februārī turpināja samazināties, apstiprinot, ka pakāpeniski sarūk cenu spiediens. Saglabājoties augstam iekšzemes inflācijas līmenim, darba samaksas un vienības peļņas kāpums 2023. gada pēdējā ceturksnī bija lēnāks, nekā gaidīts, bet vienības darbaspēka izmaksas joprojām bija augstas, daļēji atspoguļojot vāju darba ražīguma pieaugumu. Jaunākie rādītāji liecina, ka turpinās darba samaksas kāpuma tempa palēnināšanās.

Nākamajos mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī un pēc tam samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamajā gadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās. Ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji pamatā joprojām ir stabili – vairums ir aptuveni 2 % līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām ir lejupvērsti. Izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādīsies spēcīgāka, nekā gaidīts. Vājāka pasaules tautsaimniecība vai turpmāks pasaules tirdzniecības sarukums varētu bremzēt arī eurozonas izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos ir būtisks ģeopolitisko risku avots. To rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence attiecībā uz nākotni un veidoties globālās tirdzniecības traucējumi. Izaugsme varētu būt straujāka, ja inflācijas kritums būtu spējāks par paredzēto, reālo ienākumu pieaugums palielinātu tēriņus vairāk par gaidīto, vai pasaules tautsaimniecības izaugsme būtu spēcīgāka, nekā paredzēts.

Augšupvērstie riski, kas apdraud inflāciju, ietver paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi, īpaši Tuvajos Austrumos, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas un transportēšanas izmaksas un kavēt globālo tirdzniecību. Inflācija arī varētu būt augstāka, nekā gaidīts, ja darba samaksa pieaugtu spēcīgāk par paredzēto, vai peļņas maržas izrādītos noturīgākas. Un pretēji – inflācija var arī pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja monetārā politika mazinās pieprasījumu vairāk, nekā gaidīts, vai ja ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktināsies.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes kopš mūsu marta sanāksmes pamatā bijušas stabilas, un plašāki finansēšanas nosacījumi joprojām ir ierobežojoši. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu vidējā procentu likme februārī nedaudz saruka, sasniedzot 5.1 % (janvārī – 5.2 %). Hipotēku kredītu procentu likmes februārī bija 3.8 % (janvārī – 3.9 %).

Joprojām augsto aizņēmumu procentu likmju un ar tām saistīto ieguldījumu plānu sarukuma rezultātā 2024. gada 1. ceturksnī turpmāk samazinājās uzņēmumu aizdevumu pieprasījums, kā norādīts mūsu jaunākajā banku veiktās kreditēšanas apsekojumā. Saglabājās kredītu standartu stingrība – tā vēl nedaudz pieauga uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem un mazliet samazinājās hipotekārajiem kredītiem.

Šādos apstākļos kreditēšanas dinamika joprojām ir vāja. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms februārī pieauga nedaudz ātrāk – gada kāpuma temps bija 0.4 % (janvārī – 0.2 %). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika februārī nemainījās (gada pieauguma temps – 0.3 %). Plašās naudas rādītāja, ko mēra ar M3, pieauguma temps februārī bija vājš (0.4 %).

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs uzskatām, ka ECB galveno procentu likmju līmenis būtiski veicina pašreizējo inflācijas samazināšanās procesu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes saglabāsies pietiekami ierobežojošas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Ja mūsu aktualizētais novērtējums par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku vēl vairāk palielinās mūsu pārliecību, ka inflācija noturīgi virzās uz mūsu noteikto mērķi, būtu atbilstoši mazināt pašreizējo monetārās politikas stingrības līmeni. Jebkurā gadījumā, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, mēs arī turpmāk pieņemsim lēmumus atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros, un mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.