ECB publicē 2018. gada Konverģences ziņojumu

2018. gada 23. maijā

• Visās septiņās aplūkotajās ES dalībvalstīs panākts progress attiecībā uz konverģences kritēriju izpildi.
• Neviena valsts nav izpildījusi visus Līgumā noteiktos kritērijus, t.sk. tiesiskās konverģences kritērijus.
• Ilgtspējīga konverģence ir priekšnoteikums, lai sekmīgi ieviestu euro.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicē 2018. gada Konverģences ziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām. Ziņojumā aplūkota Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Ungārija, Polija, Rumānija un Zviedrija. Tajā konstatēts, ka šīs septiņas ES dalībvalstis guvušas panākumus, izpildot euro ieviešanas kritērijus, lai gan neviena valsts nav izpildījusi visas saistības. Ziņojumā vērtēts šajās valstīs sasniegtais ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmenis un novērtēta atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, kas jāizpilda nacionālajām centrālajām bankām, lai kļūtu par Eurosistēmas neatņemamu sastāvdaļu. Novērtējot konverģences ilgtspēju, ziņojumā ņemta vērā arī ES uzlabotā tautsaimniecības pārvaldības sistēma (piemēram, Stabilitātes un izaugsmes pakts un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra), kā arī citi būtiski faktori, piemēram, institucionālās vides stiprums.

Ekonomiskā konverģence: runājot par atbilstību nominālajiem konverģences kritērijiem, kopš ECB 2016. gada Konverģences ziņojuma publicēšanas panākts zināms progress.

Inflācijas atšķirības starp valstīm turpinājušas samazināties, demonstrējot panākumus augsta cenu stabilitātes līmeņa sasniegšanā. 12 mēnešu atsauces periodā no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada martam inflācija ES palielinājās, un to galvenokārt noteica spēcīga tautsaimniecības izaugsme, kā arī enerģijas un izejvielu cenu pieaugums. Tas atspoguļojās cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtībā, ko bija sasniegušas piecas no septiņām ziņojumā aplūkotajām valstīm. Čehijas Republikā un Ungārijā inflācijas rādītājs pārsniedza atsauces vērtību, turpretī Rumānijā un Zviedrijā tas bija atsauces vērtības līmenī, Polijā un Bulgārijā zemāks par atsauces vērtību, bet Horvātijā – būtiski zemāks. Gaidāms, ka tuvākajos gados ziņojumā aplūkotajās valstīs inflācija turpinās palielināties. Pastāv bažas attiecībā uz vairākuma vērtēto valstu inflācijas konverģences ilgtspēju ilgākā termiņā.

Ziņojumā norādīts uz vērā ņemamu progresu saistībā ar fiskālo kritēriju uzlabošanos – vairākumā vērtēto valstu samazināta fiskālā nelīdzsvarotība. 2017. gadā visās aplūkotajās valstīs fiskālā bilance atbilda budžeta deficīta rādītāja atsauces vērtībai 3% no IKP un neviena valsts pašlaik nav pakļauta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai. 2016. gadā Horvātija bija pakļauta šādai procedūrai. Tādējādi visas aplūkotās valstis atbilst budžeta deficīta kritērijam. Tikai Horvātijā un Ungārijā parāda rādītājs pārsniedz maksimālo robežu 60% no IKP, tomēr šie rādītāji pietiekamā apmērā samazinās un apmierinošā tempā tuvojas 60% no IKP, tāpēc uzskatāmi par atbilstošiem Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Neviena no aplūkotajām valstīm nepiedalās Valūtas kursa mehānismā (VKM II). Divu gadu atsauces periodā lielākajā daļā valstu bija vērojamas samērā plašas valūtas kursa svārstības. Izņēmums bija Bulgārija, kurai ir valūtas padomes mehānisms attiecībā pret euro, un Horvātija, kura izmanto stingri kontrolētu peldošo kursu.

Kas attiecas uz ilgtermiņa procentu likmju konverģenci, piecās no septiņām aplūkotajām valstīm ilgtermiņa procentu likmes bija zemākas par atsauces vērtību (3.2%). Polijā un Rumānijā ilgtermiņa procentu likmes pārsniedza atsauces vērtību. Viszemākās procentu likmes bija Čehijas Republikā un Zviedrijā.

Ilgtspējīga konverģence ir būtiska: valstīm, kuras ievieš euro, jāspēj pierādīt konverģences procesa ilgtspēju. Ilgtspējīgas konverģences priekšnoteikums ir makroekonomiskā stabilitāte, īpaši stabila fiskālā politika. Vairākums aplūkoto valstu panākušas progresu ekonomiskās nelīdzsvarotības risināšanā. Konverģences ilgtspējas nodrošināšana atkarīga arī no stabilu iestāžu esamības. Valstīm nepieciešama preču un darba tirgu raita darbība, kas ir būtiska makroekonomisko šoku pārvarēšanā. Turklāt jāīsteno atbilstoša makroprudenciālās uzraudzības politika, lai novērstu makroekonomiskās nelīdzsvarotības veidošanos, piemēram, pārmērīgu aktīvu cenu kāpumu un kreditēšanas lēciena un krituma ciklus. Visbeidzot, jābūt ieviestai pienācīgai finanšu iestāžu uzraudzības un noregulējuma sistēmai, īpaši ņemot vērā banku savienības un Vienotā uzraudzības mehānisma izveidi.

Tiesiskā konverģence: nevienā no septiņām aplūkotajām valstīm tiesiskais regulējums pilnībā neatbilst visām euro ieviešanas prasībām. Joprojām pastāv neatbilstības saistībā ar centrālo banku neatkarību, īpaši centrālo banku institucionālo un finanšu neatkarību, kā arī personisko neatkarību. Turklāt visās aplūkotajās valstīs, izņemot Horvātiju, pastāv neatbilstības attiecībā uz monetārās finansēšanas aizliegumu un attiecīgo centrālo banku tiesisko integrāciju Eurosistēmā.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Stefana Rūkampa (Stefan Ruhkamp; tālr. +49 69 1344 5057).

Piezīmes.

• Konverģences ziņojumu publicē vismaz reizi divos gados vai pēc tādas ES dalībvalsts pieprasījuma, kura vēlas ieviest euro.
• ECB un Eiropas Komisija nāk klajā ar šiem ziņojumiem, aprakstot ārpus euro zonas esošo dalībvalstu panākumus, nodrošinot atbilstību kritērijiem, kas nepieciešami euro ieviešanai.