ECB 2013. gada finanšu pārskati

• Pēc 0.4 milj. euro (2012. gadā – 1 166 milj. euro) pārveduma risku uzkrājumā 2013. gada tīrā peļņa bija 1 440 milj. euro (2012. gadā – 995 milj. euro).
• Kopumā 1 430 milj. euro (2012. gadā – 998 milj. euro) sadalīti valstu centrālajām bankām.
• No "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem radušos tīro procentu ienākumu pieaugums bija 962 milj. euro (2012. gadā – 1 108 milj. euro).
• 406 milj. euro (2012. gadā – 633 milj. euro) procentu ienākumi gūti no ECB kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas.
• ECB bilance kopumā bija 174 mljrd. euro (2012. gadā – 207 mljrd. euro).

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome vakar apstiprināja auditētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī.

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi) sacīja: "2013. gada finanšu rezultāts atspoguļo monetārās politikas nostāju, kā arī mūsu apņemšanos efektīvi izmantot resursus un piesardzīgu finanšu vadību laikā, kad pieaug ECB uzticēto pienākumu un uzdevumu apjoms."

Padome nolēma ar 2013. gada 31. decembri pārvest risku uzkrājumā 0.4 milj. euro (2012. gadā – 1 166 milj. euro), tādējādi palielinot risku uzkrājumu līdz pašlaik maksimāli pieļaujamai summai (7 530 milj. euro). Risku uzkrājums paredzēts, lai segtu valūtas kursa risku, procentu likmju risku, kredītrisku un zelta cenas risku, kas tiek regulāri uzraudzīti. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko palielināšanas nepieciešamību katru gadu pārskata. Pēc pārveduma risku uzkrājumā ECB 2013. gada tīrā peļņa bija 1 440 milj. euro (2012. gadā – 995 milj. euro).

Padome pieņēma lēmumu 2014. gada 31. janvārī veikt starpperioda ienākumu sadali 1 370 milj. euro apmērā euro zonas valstu centrālajām bankām (NCB). Padome vakardienas sanāksmē pieņēma lēmumu paturēt 10 milj. euro saistībā ar peļņas korekcijām attiecībā uz iepriekšējiem gadiem un 2014. gada 21. februārī sadalīt atlikušo peļņu 61 milj. euro apmērā euro zonas NCB. ^[1]

ECB regulāros ienākumus galvenokārt veido ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju portfeļa un pašu kapitāla portfeļa, procentu ienākumi no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas (8%) un tīrie procentu ienākumi saistībā ar "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP) un divu "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" ietvaros monetārās politikas mērķiem iegādātajiem vērtspapīriem.

2013. gadā tīrie procentu ienākumi bija 2 005 milj. euro (2012. gadā – 2 289 milj. euro). Tie ietvēra procentu ienākumus no ECB kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas (406 milj. euro; 2012. gadā – 633 milj. euro) un tīros procentu ienākumus no VTP ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (962 milj. euro; 2012. gadā – 1 108 milj. euro), t.sk. 437 milj. euro (2012. gadā – 555 milj. euro), kas radušies no ECB VTP ietvaros iegādāto Grieķijas valdības obligāciju turējumiem. Tie ietvēra arī tīros procentu ienākumus no divu "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (204 milj. euro; 2012. gadā – 209 milj. euro). ECB samaksāja NCB 192 milj. euro kā atlīdzību par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (2012. gadā – 307 milj. euro), savukārt procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem bija 187 milj. euro (2012. gadā – 229 milj. euro).

Realizētie guvumi no finanšu operācijām bija 52 milj. euro (2012. gadā – 319 milj. euro). Realizēto guvumu no finanšu operācijām apjoma samazināšanās 2013. gadā galvenokārt skaidrojama ar ASV dolāru portfeļa realizēto guvumu no cenām sarukuma.

2013. gadā norakstītā vērtība sasniedza 115 milj. euro (2012. gadā – 4 milj. euro). Būtiskais norakstītās vērtības pieaugums 2013. gadā galvenokārt skaidrojams ar ECB ASV dolāru portfelī turēto vērtspapīru vispārējo tirgus vērtības kritumu.

ECB administratīvos izdevumus veido personāla izmaksas un visi pārējie administratīvie izdevumi. 2013. gadā personāla izmaksas pieauga (līdz 241 milj. euro; 2012. gadā – 222 milj. euro) lielāka darbinieku skaita dēļ un palielinoties atzītajām summām saistībā ar ECB pensiju plāniem.

Pārējie administratīvie izdevumi, ko veido telpu īre, maksa par profesionālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem, 2013. gadā sasniedza 287 milj. euro (2012. gadā – 242 milj. euro) un ietvēra pamatlīdzekļu nolietojuma atskaitījumus 19 milj. euro. Lielākā daļa ar ECB jaunās ēkas būvniecību saistīto izdevumu netiek iekļauta šajā postenī un bilancē tika kapitalizēta kategorijā "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi". Šajā kategorijā postenis "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā" 2013. gadā pieauga par 318 milj. euro (līdz 847 milj. euro) gandrīz pilnībā būvniecības izmaksu rezultātā, bet izmaksas par zemesgabalu (76 milj. euro) tika ietvertas postenī "Zeme un ēkas".

ECB bilance 2013. gadā kopumā bija 174 mljrd. euro. Samazinājums par 33 milj. euro salīdzinājumā ar 2012. gadu (207 milj. euro) atbilst Eurosistēmas konsolidētās bilances samazinājumam.

Eurosistēmas konsolidētā bilance ietver vērtspapīrus, ko ECB un NCB iegādājušās VTP ietvaros (pārtraukta 2012. gada 6. septembrī). Tajā pašā dienā ECB nāca klajā ar paziņojumu par tiešo monetāro darījumu tehniskajām iezīmēm, t.sk. caurredzamības politiku. Saskaņā ar caurredzamības politiku tālāk redzamajā tabulā sniegts Eurosistēmas VTP ietvaros iegādāto turējumu atlikuma sadalījums 2013. gada 31. decembrī.

Eurosistēmas VTP ietvaros iegādātie turējumi 2013. gada 31. decembrī

[ 1] VTP ietvaros iegādātos turējumus klasificē kā līdz termiņa beigām turētus vērtspapīrus un tādējādi novērtē atbilstoši amortizētajām izmaksām.

ECB finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu un Eurosistēmas konsolidēto bilanci par gadu, kas noslēdzās 2013. gada 31. decembrī, tiks ietverti ECB gada pārskatā, kas tiks publicēts 2014. gada aprīlī.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Nilsa Bīnemaņa ( Niels Bünemann, tālr. +49 69 1344 6594).

Skaidrojumi

1. ECB grāmatvedības politika. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". ^[2] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ņemot vērā Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Tajā iekļauts tirgojamo vērtspapīru (kas netiek klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējums tirgus vērtībā. Tirgojamos vērtspapīrus, kas klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri, novērtē pēc izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā nozīmīgo valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa Eurosistēmas centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Nerealizētie guvumi pārvesti tieši pārvērtēšanas kontos. Nerealizētie zaudējumi, kas pārsniedz atbilstošos pārvērtēšanas konta atlikumus, gada beigās uzrādīti kā izdevumi. Zaudējumus no vērtības samazināšanās pilnībā uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Visām euro zonas NCB jāievēro šī politika, par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas daļa, sniedzot pārskatus, kuri tiek iekļauti Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Turklāt, sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, tās brīvprātīgi piemēro pamatā tādu pašu politiku kā ECB.
2. ECB 2013. gadā veica pārmaiņas grāmatvedības politikā attiecībā uz pensijām. 19. starptautiskā grāmatvedības standarta prasības, kas veido pamatu ECB grāmatvedības politikai attiecībā uz pensijām, tika pārskatītas 2011. gadā un tiek piemērotas gada periodiem, kuri sākās 2013. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Pārskatītais 19. starptautiskais grāmatvedības standarts vairs nepieļauj t.s. 10% koridora pieeju, lai atzītu aktuāros rezultātus finanšu pārskatos. Tāpēc ECB veikusi politikas grozījumus, kas publiskoti grāmatvedības politikas skaidrojumos, kā arī veikusi 2012. gada salīdzinošo skaitļu pārrēķinus 2013. gada finanšu pārskatos.
3. Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, iegūst atlīdzības prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Padome pieņēmusi lēmumu, ka šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsoles robežlikmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta.
4. ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un ECB tīro ienākumu no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem sadale. Saskaņā ar Padomes lēmumu šie ienākumi pienākas euro zonas NCB finanšu gadā, kurā tie radušies. Ja Padome nav lēmusi citādi, ECB sadala šos ienākumus nākamā gada janvāra pēdējā darbadienā. ^[3] Tos sadala pilnībā, ja vien Padome saskaņā ar pamatotu aplēsi neparedz, ka ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no euro banknotēm apgrozībā un neto ienākumiem, kas radušies no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, un ja Padome līdz attiecīgā finanšu gada beigām nav pieņēmusi lēmumu pārvest daļu no visiem šiem ienākumiem vai tos visus uzkrājumā valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam.
5. Peļņas un zaudējumu sadale. Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu līdz 20% no jebkura gada tīrās peļņas var pārskaitīt vispārējo rezervju fondā, kas nepārsniedz 100% no ECB kapitāla. Pārējā tīrā peļņa jāsadala euro zonas NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām. Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tie sadalīti euro zonas NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.