ECB 2021. gada finanšu pārskati

2022. gada 17. februārī

• ECB peļņa pēc 0.6 mljrd. euro pārveduma uz uzkrājumu finanšu riskiem – 0.2 mljrd. euro (2020. gadā – 1.6 mljrd. euro).
• Peļņa tika sadalīta euro zonas nacionālajām centrālajām bankām.
• Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi – 1.0 mljrd. euro (2020. gadā – 1.3 mljrd. euro).
• ECB bilances apjoms palielinājās līdz 680 mljrd. euro (2020. gadā – līdz 569 mljrd. euro).

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) revidētajiem 2021. gada finanšu pārskatiem gada peļņa bija 192 milj. euro (2020. gadā – 1643 milj. euro). Peļņas samazināšanos par 1452 milj. euro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt noteica mazāki ārējo rezervju aktīvu un monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru ienākumi, kā arī pārvedums uz uzkrājumu finanšu riskiem. Padome nolēma veikt 610 milj. euro pārvedumu uz ECB uzkrājumu finanšu riskiem, ņemot vērā augošo pakļautību riskiem, ko galvenokārt noteica turpmākas monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegādes.

2021. gadā tīrie procentu ienākumi bija 1566 milj. euro (2020. gadā – 2017 milj. euro). Ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi samazinājās līdz 197 milj. euro (2020. gadā – 474 milj. euro) sakarā ar mazākiem ASV dolāru portfeļa procentu ienākumiem. Tīrie procentu ienākumi, kas radušies saistībā ar monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem, saruka līdz 1006 milj. euro (2020. gadā – 1337 milj. euro). To galvenokārt noteica pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas (PĀAIP) negatīvie procentu ienākumi.

Norakstītās vērtības apjoms bija 133 milj. euro (2020. gadā – 26 milj. euro).Tas galvenokārt skaidrojams ar nerealizētiem zaudējumiem no ASV dolāru portfelī un pašu kapitāla portfelī turēto vērtspapīru cenām.

ECB monetārās politikas portfeļos turētajiem vērtspapīriem, ko novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos), tiek veikti vērtības samazināšanās testi. Pamatojoties uz šo testu rezultātiem, zaudējumi no vērtības samazināšanās šiem portfeļiem netika atzīti.

Kopējās personāla izmaksas palielinājās līdz 674 milj. euro (2020. gadā – 646 milj. euro), un to noteica lielāki izdevumi saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem sakarā ar ikgadējo aktuāra novērtējumu un darbinieku vidējā skaita pieaugums. Pārējie administratīvie izdevumi pieauga līdz 564 milj. euro (2020. gadā – līdz 553 milj. euro) galvenokārt sakarā ar augstākām nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksām.

Ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi, kas tiek gūti no maksām, ko ECB iekasē, lai segtu izdevumus saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi, bija 578 milj. euro (2020. gadā – 535 milj. euro). Kāpumu 2021. gadā noteica banku uzraudzības IT sistēmu turpmāka attīstība un lielākas personāla izmaksas.

ECB peļņa tiek sadalīta euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Padome nolēma 2022. gada 31. janvārī veikt starpperioda peļņas sadali euro zonas valstu NCB 150 milj. euro apjomā. Vakar notikušajā sanāksmē Padome nolēma 2022. gada 18. februārī sadalīt atlikušo peļņas daļu (42 milj. euro).

ECB bilances kopējais apjoms pieauga par 111 mljrd. euro (līdz 680 mljrd. euro; 2020. gadā – līdz 569 mljrd. euro). Šo kāpumu galvenokārt noteica PĀAIP un aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās vērtspapīru iegādes.

2021. gada beigās Eurosistēmas konsolidētās bilances, kas aptver euro zonas NCB un ECB aktīvus un saistības attiecībā pret trešajām pusēm, apjoms bija 8566 mljrd. euro (2020. gadā – 6978 mljrd. euro). Pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu skaidrojams galvenokārt ar PĀAIP un AIP ietvaros veiktajām vērtspapīru iegādēm un Eurosistēmas refinansēšanas operāciju pieaugumu trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) rezultātā.

Monetārās politikas mērķiem turēto Eurosistēmas vērtspapīru turējumi palielinājās par 1019 mljrd. euro līdz 4713 mljrd. euro (2020. gadā – līdz 3694 mljrd. euro). AIP turējumu apjoms pieauga par 214 mljrd. euro (līdz 3123 mljrd. euro), un PĀAIP turējumu apjoms – par 827 mljrd. euro (līdz 1581 mljrd. euro).

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Viljama Lelivelta (William Lelieveldt, tālr.: +496913447316).

Piezīmes.

• Skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa var atšķirties no kopsummas.
• Sīkāka informācija par ECB un Eurosistēmas finanšu grāmatvedības un pārskatu sniegšanas politiku un par ECB finanšu pārskatiem pieejama ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35; OV L 347, 20.12.2016., 1. lpp.) un ECB 2016. gada 3. novembra Pamatnostādnē (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; OV L 347, 20.12.2016., 37. lpp.), kā arī ECB interneta vietnē.
• Eurosistēmas turējumi VTP ietvaros emitentvalstu dalījumā publicēti ECB interneta vietnes sadaļā par aktīvu iegādes programmām.