Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Kopskats

Euro zonas aktivitātes un inflācijas perspektīva kļuvusi ļoti nenoteikta un būtiski atkarīga no Krievijas kara norises Ukrainā, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamiem turpmākiem pasākumiem.[1] Pamataplēsēs ietverts sākotnējs novērtējums par kara ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama līdz 2022. gada 2. martam. Strauji augošās enerģijas cenas un negatīvā ietekme uz konfidenci liecina par būtiskiem iekšzemes pieprasījumu kavējošiem faktoriem īstermiņā, bet izziņotās sankcijas un Krievijas tautsaimniecības perspektīvas krasa pasliktināšanās vājinās euro zonas tirdzniecības izaugsmi. Pamataplēses balstās uz pieņēmumiem, ka pašreizējie enerģijas piegādes pārrāvumi un ar konfliktu saistītā negatīvā ietekme uz konfidenci ir īslaicīga un globālās piegādes ķēdes netiek būtiski ietekmētas. Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, pamataplēses paredz konflikta būtisku negatīvu ietekmi uz euro zonas izaugsmi 2022. gadā. Tomēr, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības sākumpunktu, ko raksturo spēcīgs darba tirgus un pieņēmums, ka izzudīs ar pandēmiju un piedāvājuma problēmām saistītie kavējošie faktori, joprojām paredzams, ka turpmākajos ceturkšņos ekonomiskā aktivitāte pieaugs samērā strauji. Paredzams, ka vidējā termiņā izaugsme tuvināsies vēsturiski vidējam tempam, neraugoties uz mazāk atbalstošu fiskālo nostāju un procentu likmju kāpumu atbilstoši tehniskajiem pieņēmumiem, kas balstīti uz finanšu tirgus gaidām. Kopumā paredzams, ka reālā IKP pieaugums 2022. gadā būs vidēji 3.7%, 2023. gadā – 2.8% un 2024. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra iespēju aplēsēm izaugsmes perspektīva 2022. gadam koriģēta un pazemināta par 0.5 procentu punktiem galvenokārt saistībā ar Ukrainas krīzes ietekmi uz enerģijas cenām, konfidenci un tirdzniecību. Šo lejupvērsto korekciju daļēji kompensē 2021. gada datu augšupvērsto korekciju pozitīvā pārnestā ietekme. Pieauguma aplēse 2023. gadam pārskatīta un samazināta par 0.1 procentu punktu, bet 2024. gadam nav mainīta.

Pēc vairākiem ārkārtējiem enerģijas cenu šokiem Ukrainas konflikts nozīmē, ka kopējā inflācija pamatscenārijā nākamajos mēnešos saglabāsies ļoti augstā līmenī, iekams tā lēnām samazināsies līdz mērķa līmenim. 2022. gadā tā vidēji sasniegs 5.1%, 2023. gadā – 2.1% un 2024. gadā – 1.9%. Īstermiņā būtiski pieaudzis cenu spiediens, īpaši saistībā ar tādām izejvielām kā nafta un gāze. Tiek vērtēts, ka šis spiediens būs ilgstošāks, nekā iepriekš tika gaidīts, un to tikai daļēji kompensēs zemākas konfidences palēninošā ietekme uz izaugsmi un lēnāks tirdzniecības kāpums saistībā ar konfliktu. Tomēr, ja nebūs turpmāku augšupvērstu izejvielu cenu šoku, paredzams, ka enerģijas cenu inflācija iespēju aplēšu periodā būtiski saruks. Īstermiņā šāds samazinājums saistīts ar bāzes efektiem, bet tehniskie pieņēmumi, kas balstīti uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām, ietver naftas un gāzes vairumtirdzniecības cenu kritumu, tāpēc enerģijas komponenta devums kopējā inflācijā 2024. gadā ir niecīgs. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā joprojām ir augsta (2.6%), atspoguļojot spēcīgāku cenu dinamiku nozarēs, kuru darbība ietver intensīvus klātienes kontaktus, augstāku enerģijas cenu netiešo ietekmi un esošo piegādes problēmu augšupvērsto ietekmi. Mazinoties šim spiedienam, gaidāms, ka šis pamatinflācijas rādītājs 2023. gadā saruks līdz 1.8% un pēc tam 2024. gadā palielināsies līdz 1.9% – to noteiks spēcīgāks pieprasījums, arvien ierobežotāki darbaspēka piedāvājuma apstākļi un neliela otrreizējā ietekme uz darba samaksu atbilstoši vēsturiskajām tendencēm. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra iespēju aplēsēm kumulatīvā izteiksmē kopējā inflācija iespēju aplēšu periodā koriģēta un būtiski paaugstināta, īpaši 2022. gadam. Šī augšupvērstā korekcija atspoguļo nesenos pārsteidzošos datus, augstākas enerģijas izejvielu cenas, noturīgāku augšupvērsto spiedienu, ko rada piegādes pārrāvumi, un straujāku darba samaksas kāpumu, kas saistīts arī ar plānoto minimālās algas kāpumu Vācijā. Augšupvērstā korekcija ņem vērā arī neseno uz apsekojumiem balstīto vidēja termiņa inflācijas gaidu rādītāju atgriešanos līmenī, kas atbilst ECB noteiktajam inflācijas mērķim. Šī ietekme ar uzviju kompensē uz tirgus instrumentiem balstītā pieņēmuma par procentu likmēm būtiskās augšupvērstās korekcijas negatīvo ietekmi uz inflāciju un Ukrainas konflikta negatīvo ar pieprasījumu saistīto ietekmi.

Ņemot vērā ievērojamo nenoteiktību, kas saistīta ar Ukrainas konflikta ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību, papildus pamatscenārijam sagatavoti vēl divi scenāriji. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju nelabvēlīgais scenārijs balstās uz pieņēmumu, ka Krievijai tiek piemērotas stingrākas sankcijas, kas izraisa dažus pārrāvumus globālajās vērtības ķēdēs. Ilgstoša Krievijas gāzes piedāvājuma samazināšanās izraisītu augstākas enerģijas izmaksas un euro zonas ražošanas sašaurināšanos, taču tā būtu tikai īslaicīga, kamēr notiek pāreja uz citiem enerģijas avotiem. Turklāt ģeopolitiskā spriedze būtu noturīgāka, nekā paredzēts pamataplēsē, izraisot papildu finanšu pārrāvumus un ilgstošāku nenoteiktību. Saskaņā ar šādu scenāriju euro zonas IKP pieaugums 2022. gadā būtu par 1.2 procentu punktiem zemāks, bet inflācija – par 0.8 procentu punktiem augstāka nekā pamataplēsē. Atšķirības 2023. gadā būtu mazākas. 2024. gadā izaugsme būtu nedaudz spēcīgāka par pamataplēsi, tautsaimniecībai atgūstoties pēc lielākas negatīvās ietekmes uz ekonomisko aktivitāti 2022. un 2023. gadā. Atjaunojoties naftas un gāzes tirgu līdzsvaram, krasais enerģijas cenu kāpums pakāpeniski izzustu, nosakot inflācijas kritumu zem pamataplēses līmeņa, īpaši 2024. gadā. Papildus nelabvēlīgā scenārija iezīmēm smagāks scenārijs ietver spēcīgāku enerģijas cenu reakciju uz smagākiem piedāvājuma ierobežojumiem, spēcīgāku pārcenošanu finanšu tirgos un pieaugošo enerģijas cenu lielāku otrreizējo ietekmi. Saskaņā ar šo scenāriju IKP pieaugums 2022. gadā būtu par 1.4 procentu punktiem mazāks, bet inflācija – par 2.0 procentu punktiem augstāka par pamataplēsi. Būtiski mazāks pieaugums un augstāka inflācija salīdzinājumā ar pamataplēsi būtu vērojama arī 2023. gadā. Kara izraisītajiem pārrāvumiem saglabājoties ilgāk, izlīdzināšanās procesa ietekme uz izaugsmi 2024. gadā būtu samērā neliela, bet spēcīgāki otrreizējie efekti kompensētu enerģijas cenu krituma negatīvo ietekmi uz inflāciju.

Izaugsmes un inflācijas aplēses euro zonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Piezīmes. Reālā IKP datu pamatā ir sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti dati. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma.

1. Reālā tautsaimniecība

Reālā IKP pieaugums 2021. gada 4. ceturksnī palēninājās līdz 0.3% lielāku piegādes problēmu, stingrāku pandēmijas ierobežojumu un augstāku enerģijas cenu apstākļos. Tas kopumā atbilda 2021. gada decembra iespēju aplēšu prognozēm. Augošā saslimstības līmeņa un pandēmijas nenoteiktības atjaunošanās rezultātā saruka privātais patēriņš vienlaikus ar cenu izraisītu reāli rīcībā esošo ienākumu kritumu. Turpretī ieguldījumu un valsts patēriņa devums izaugsmē bija pozitīvs, un ekonomiskā aktivitāte atgriezās līmenī, kāds bija pirms pandēmijas.

1. attēls

Euro zonas reālā IKP pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

Piezīmes. Dati ir koriģēti sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu.

Gaidāms, ka 2022. gada 1. ceturksnī saglabāsies mērens reālā IKP pieaugums stingrāku mobilitātes ierobežojumu, ilgstošu piegādes pārrāvumu, augstu enerģijas cenu un Ukrainas konflikta apstākļos (sk. 1. att.). Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums 2021. gada decembrī (par 2.7% salīdzinājumā ar novembri) un pakalpojumu, kas ietver intensīvus klātienes kontaktus, sarukums sakarā ar stingrākiem mobilitātes ierobežojumiem gadu mijā noteica negatīvu pārnesto ietekmi uz izaugsmi 2022. gada 1. ceturksnī. Šo ietekmi, šķiet, daļēji kompensēja mazumtirdzniecības apgrozījuma ikmēneša nelielais kāpums 2022. gada janvārī (0.2%). Uz nākotni vērstie rādītāji, piemēram, apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) un Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs janvārī un februārī pamatā saglabājās 4. ceturkšņa līmenī. Neraugoties uz apstrādes rūpniecības piegādātāju piegādes termiņu IVI uzlabošanos janvārī un februārī, šis indekss joprojām liecina par apjomīgiem piegādes pārrāvumiem. Tomēr apsekojumi, uz kuriem balstās šie rādītāji, tika veikti pirms Ukrainas konflikta uzliesmojuma. Ņemot vērā arī turpmāko enerģijas šoku un nenoteiktību, ko izraisa Krievijas iebrukums Ukrainā, reālā IKP pieaugums 2022. gada 1. ceturksnī koriģēts un samazināts par 0.2 procentu punktiem salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm, un tagad gaidāms, ka tas būs 0.2%.

Euro zonas aktivitātes perspektīva kļuvusi ļoti nenoteikta un būtiski atkarīga no notikumiem Ukrainā. Karš Ukrainā pavājina īstermiņa izaugsmes perspektīvu galvenokārt caur tirdzniecības, izejvielu cenu un konfidences kanāliem. Sankcijas un Krievijas tautsaimniecības traucējumi nelabvēlīgi ietekmē euro zonas ārējo pieprasījumu, lai gan tiešās tirdzniecības saiknes ar Krieviju ir ierobežotas. Strauji augošās enerģijas cenas un negatīva ietekme uz konfidenci vienlaikus ar riska noskaņojuma pasliktināšanos un akciju cenu kritumu nozīmē vāju iekšzemes pieprasījumu. Tomēr mūsu pamataplēsē pieņemts, ka jebkurš ar konfliktu saistīts enerģijas piegādes pārrāvums būs īslaicīgs un tam nebūs būtiskas ilgstošas ietekmes uz ekonomisko aktivitāti euro zonā. 3. ielikumā sīkāk aplūkota konflikta gaidāmā ietekme uz euro zonas tautsaimniecību un aprakstīti divi alternatīvi scenāriji, kas balstīti uz negatīvākiem pieņēmumiem.

Joprojām paredzams, ka ar 2022. gada 2. ceturksni tautsaimniecības izaugsme kļūs straujāka, sākot izzust vairākiem kavējošiem faktoriem, bet šo kāpumu mazinās Ukrainā notiekošā konflikta negatīvā ietekme. Gaidāmā uzlabošanās tālākā nākotnē balstīta uz vairākiem veicinošiem faktoriem – pandēmijas ekonomiskās ietekmes samazināšanos, pakāpenisku piedāvājuma problēmu izzušanu un eksporta cenu konkurētspējas uzlabošanos attiecībā pret galvenajām tirdzniecības partnervalstīm. Savukārt gaidāms, ka konflikts Ukrainā negatīvi ietekmēs euro zonas izaugsmi. Lai gan gaidāms, ka "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programma dažās valstīs veicinās ieguldījumus, valdības pagaidu atbalsta pasākumu atcelšana nozīmē to, ka fiskālā politika īpaši 2022. gadā varētu būt mazāk atbalstoša. Neraugoties uz tehniskajos pieņēmumos ietverto procentu likmju kāpumu, finansēšanas nosacījumi joprojām būs labvēlīgi. Kopumā paredzams, ka, neraugoties uz īstermiņa perspektīvas pasliktināšanos, reālais IKP pamatā atgriezīsies pirms pandēmijas sagatavoto iespēju aplēšu prognozētajā līmenī (sk. 2. att.).

2. attēls

Euro zonas reālais IKP

(ķēdes indeksu veidā agregētie apjomi; 2019. g. 4. cet. = 100)

Piezīmes. Dati ir koriģēti sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.

1. tabula.

Makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Piezīmes. Reālais IKP un tā komponenti, vienības darbaspēka izmaksas, atlīdzība vienam nodarbinātajam un darba ražīgums noteikti, izmantojot sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma.
1) Ietver euro zonas iekšējo tirdzniecību.

2) Apakšindekss balstīts uz netiešo nodokļu faktiskās ietekmes aplēsēm. Tas var atšķirties no Eurostat datiem, kuros netiešā nodokļu ietekme nekavējoties pilnībā tiek atspoguļota SPCI.
3) Aprēķina, no valdības bilances atņemot ekonomiskās attīstības ciklisko svārstību ietekmi un pasākumus, kas klasificēti kā pagaidu pasākumi saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas definīciju.
4) Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Skaitļi koriģēti arī, atspoguļojot gaidāmās "Nākamās paaudzes ES" (NPES) dotācijas ieņēmumu pusē. Negatīvs rādītājs nozīmē fiskālās nostājas stingrības mazināšanos.

Paredzams, ka privātais patēriņš 2022. gadā atveseļosies, neraugoties uz augošo nenoteiktību Ukrainā notiekošā konflikta dēļ, un iespēju aplēšu periodā joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Ņemot vērā stingrākus ar pandēmiju saistītus ierobežojumus, īpaši nozarēs, kuru darbība ietver intensīvus klātienes kontaktus, un augošās enerģijas cenas, privātais patēriņš 2021. gada 4. ceturksnī saruka vairāk, nekā gaidīts, un bija par 2.5% zemāks nekā pirms pandēmijas. Augstākas enerģijas cenas, kas būtiski ietekmē mājsaimniecību pirktspēju, nozīmē arī iespējamu privātā patēriņa sarukumu 2022. gada 1. ceturksnī. Paredzams, ka pēc tam privātais patēriņš palielināsies, lai gan lēnāk, nekā iepriekš gaidīts, atspoguļojot zināmus piesardzības uzkrājumus un turpmāku enerģijas cenu kāpumu Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ. Privātā patēriņa pieaugums balstīts uz pieņēmumiem par pakāpenisku pandēmijas mazināšanos, patēriņa preču piegādes ierobežojumu izzušanu un tikai īslaicīgu enerģijas piegādes pārrāvumu Ukrainā notiekošā konflikta rezultātā. Patēriņam joprojām vajadzētu pārsniegt reālo ienākumu kāpumu 2023. gadā sakarā ar kopš 2020. gada sākuma uzkrāto ietaupījumu turpmāku samazināšanos.

Spēcīgi darba ienākumi veicina reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugumu, savukārt augstāka inflācija un fiskālo pārvedumu pārtraukšana to kavē. Gaidāms, ka reāli rīcībā esošie ienākumi 2022. gada 1. ceturksnī būtiski saruks saistībā ar augstāku inflāciju un mazākiem neto fiskālajiem pārvedumiem. Sākot ar šā gada 2. ceturksni tiek prognozēta pieauguma atjaunošanās, ko noteiks uzlabojumi darba tirgos un (mazāk) citi iedzīvotāju ienākumi atbilstoši mērenajam ekonomiskās aktivitātes kāpumam. Turpretī gaidāms, ka neto fiskālie pārvedumi 2022. gadā kavēs ienākumu kāpumu, samazinoties darbvietu saglabāšanas shēmās iesaistīto cilvēku skaitam (tajās iesaistītie strādājošie pārsvarā atgriezīsies parastā darba režīma) un beidzoties citiem ar pandēmiju saistītiem pagaidu fiskālajiem pasākumiem. To daļēji kompensē jauni pasākumi, kuru mērķis ir mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi. Augsta inflācija ierobežo reāli rīcībā esošos ienākumus vairāk, nekā iepriekš gaidīts, tādējādi nosakot to sarukumu 2022. gadā.

Paredzams, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs noslīdēs zemāk par līmeni, kāds bija pirms krīzes, iekams tas stabilizēsies iespēju aplēšu perioda beigās. Gaidāms, ka uzkrājumu rādītājs samazināsies visu 2022. gadu – salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm tas ir koriģēts un nedaudz pazemināts. Lai gan karadarbība Ukrainā palielina nenoteiktību, kas parasti varētu izraisīt piesardzības uzkrājumu pieaugumu, šo ietekmi ar uzviju kompensē fakts, ka mājsaimniecības izmanto uzkrājumus, lai vismaz daļēji mazinātu enerģijas šoka negatīvo ietekmi uz reālā patēriņa pieaugumu. Patērētāju uzkrājumu veidošanas tendenču normalizēšanās atspoguļo ierobežojošo pasākumu atcelšanu un ar pandēmiju saistīto piesardzības motīvu izzušanu. Paredzams, ka uzkrājumu rādītājs no 2023. gada vidus kopumā stabilizēsies zem vēsturiski vidējā līmeņa. Uzkrājumu rādītāja ilgstoša atrašanās zem vēsturiski vidējā līmeņa (kaut arī tikai nedaudz) atspoguļo mājsaimniecību papildu uzkrājumu, kas izveidojušies kopš pandēmijas sākuma, daļēju samazināšanos. Tomēr šo ietekmi mazina Ukrainā notiekošā konflikta radītā nenoteiktība un papildu uzkrājumu koncentrācija turīgākās un vecākās mājsaimniecībās ar mazākām patēriņa vajadzībām, savukārt mājsaimniecības zemāku ienākumu grupās joprojām vairāk pakļautas enerģijas cenu šokam, arī ņemot vērā, ka tām ir mazākas drošības rezerves.[2]

1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm, izejvielu cenām un valūtu kursiem

Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm tehniskie pieņēmumi ietver daudz augstākas naftas un nenaftas enerģijas cenas un augstākas procentu likmes. Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm un izejvielu cenām balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2022. gada 28. februārī.[3] Īstermiņa procentu likmes attiecas uz 3 mēnešu EURIBOR, tirgus gaidas iegūstot, pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu procentu likmēm. Saskaņā ar attiecīgo metodiku šo īstermiņa procentu likmju vidējais rādītājs 2022. gadā būs –0.4%, 2023. gadā – 0.3% un 2024. gadā – 0.7%. Tirgus gaidas attiecībā uz euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm rāda, ka 2022. gadā vidējais gada līmenis būs 0.8% un iespēju aplēšu periodā tas pakāpeniski palielināsies līdz 1.1% 2024. gadā.[4] Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm tirgus gaidas attiecībā uz īstermiņa procentu likmēm koriģētas un paaugstinātas aptuveni par 10 bāzes punktiem, 50 bāzes punktiem un 70 bāzes punktiem attiecīgi 2022., 2023. un 2024. gadā, ņemot vērā gaidas, ka monetārā politika visā pasaulē kļūs stingrāka, ko veicina turpmāki pārsteidzoši augsti inflācijas dati. Tas arī noteicis valdības ilgtermiņa obligāciju peļņas likmju augšupvērstu korekciju par aptuveni 50–60 bāzes punktiem iespēju aplēšu periodā.

Runājot par izejvielu cenām, pieņemts, ka Brent jēlnaftas cena pieaugs no vidēji 71.1 ASV dolāra par barelu 2021. gadā līdz 92.6 ASV dolāriem par barelu 2022. gadā, bet pēc tam līdz 2024. gadam samazināsies līdz 77.2 ASV dolāriem par barelu. Šī tendence nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm naftas cenas ASV dolāros 2022. gadā ir gandrīz par 20% augstākas, 2023. gadā – par 14% augstākas un 2024. gadā – par 11% augstākas saistībā ar piegādes problēmām un karu Ukrainā. Kopš pēdējā datu aktualizēšanas termiņa enerģijas cenas būtiski kāpušas. Pieņēmuma par augstākām enerģijas cenām, nekā ietverts pamataplēsē, ietekme atspoguļota 3. ielikumā aplūkotajos scenārijos.

Neenerģijas izejvielu cenas ASV dolāros 2021. gadā būtiski pieauga un gaidāms, ka 2022. gadā pieaugums būs mērenāks, bet 2023. un 2024. gadā tās nedaudz samazināsies. Tiek pieņemts, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotas, pamatojoties uz nākotnes līgumu cenām, iespēju aplēšu periodā būs aptuveni 83 euro par tonnu – paaugstinātas par aptuveni 11% kopš 2021. gada decembra iespēju aplēsēm.

Pieņemts, ka divpusējie valūtu kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem, kuri dominēja trīs darbadienu periodā, kas beidzās pēdējā datu aktualizēšanas dienā 2022. gada 28. februārī. Tas nozīmē, ka vidējais ASV dolāra kurss attiecībā pret euro 2022.–2024. gadā būs 1.12 (par aptuveni 1% zemāks nekā 2021. gada decembra iespēju aplēsēs). Pieņēmums par euro efektīvo kursu nozīmē, ka kopš 2021. gada decembra iespēju aplēsēm euro kurss paaugstinājies par 0.3%.

Tehniskie pieņēmumi

Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos īstermiņā saglabāsies pozitīvi un atlikušajā iespēju aplēšu periodā samazināsies. Ieguldījumi mājokļos 2021. gada 4. ceturksnī nedaudz palielinājās kopumā atbilstoši 2021. gada decembra iespēju aplēšu gaidām, darbaspēka un izejvielu trūkumam negatīvi ietekmējot mājokļu tirgus aktivitāti. Neraugoties uz karu Ukrainā, paredzams, ka ieguldījumi mājokļos tuvākajā laikā turpinās palielināties, ņemot vērā joprojām būtisko pieprasījumu – tos īpaši veicinās mājsaimniecību ar augstākiem ienākumiem spēcīgais pieprasījums, kā arī pirmās piegādes problēmu mazināšanās pazīmes. Pēc īsa izlīdzināšanās posma, kurā gaidāma būtiskāka piegādes problēmu mazināšanās, atlikušajā iespēju aplēšu periodā ieguldījumu mājokļos kāpumam vajadzētu kļūt mērenākam. Tomēr to joprojām veicinās pozitīvs Tobina Q efekts un rīcībā esošo ienākumu kāpums, savukārt finansēšanas nosacījumi kļūs nedaudz mazāk labvēlīgi.

Gaidāms, ka, neraugoties uz konfliktu Ukrainā, ieguldījumi uzņēmējdarbībā iespēju aplēšu periodā palielināsies un veidos pieaugošu daļu no reālā IKP, mazinoties piegādes problēmām un sākoties NPES līdzekļu izmaksām. Pēc 2021. gada 3. ceturksnī novērotā īslaicīgā uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu sarukuma, ko galvenokārt izraisīja piegādes problēmas, tiek lēsts, ka 2021. gada pēdējā ceturksnī uzņēmumu ieguldījumu kāpums atkal kļuvis dinamiskāks. Neraugoties uz augošo nenoteiktību un finanšu tirgus svārstīgumu Ukrainā notiekošā konflikta dēļ, joprojām augstā uzņēmēju konfidence un jaudu izmantošana, kā arī kapitālpreču ražotāju pasūtījumu labāks novērtējums liecina par noturīgu pozitīvu izaugsmi īstermiņā. Gaidāms, ka, mazinoties piegādes pārrāvumiem, saglabāsies dinamiska ieguldījumu izaugsme, lai gan iespējams, ka izejvielu cenu kāpums, negatīvā ietekme uz konfidenci un ar konfliktu saistītie tirdzniecības pārrāvumi darbosies kā kavējošs faktors. Gaidāms, ka NPES programmas pozitīvā ietekme un prognozētais peļņas pieaugums 2022. gadā un vēlāk arī veicinās ieguldījumus uzņēmējdarbībā iespēju aplēšu periodā. Turklāt lielāki izdevumi, kas saistīti ar Eiropas tautsaimniecības dekarbonizāciju, papildus stimulēs uzņēmumu ieguldījumus vidējā termiņā. Tā rezultātā iespēju aplēšu periodā vajadzētu palielināties uzņēmumu ieguldījumu īpatsvaram reālajā IKP.

2. ielikums
Starptautiskā vide

Pasaules tautsaimniecības izaugsme joprojām ir spēcīga, lai gan konflikts Ukrainā un (mazāk) koronavīrusa omikrona varianta izplatīšanās negatīvi ietekmē izaugsmes perspektīvu. Gadu mijā jaunā omikrona varianta izplatīšanās izraisīja nepieredzētu koronavīrusa (Covid-19) infekcijas gadījumu skaita pieaugumu visā pasaulē. Tā kā pieejamie dati liecina, ka omikrona vilnis beigsies ātrāk nekā iepriekšējie koronavīrusa viļņi, gaidāms, ka tā ietekme uz globālo tautsaimniecību būs diezgan mērena un aptvers tikai 2022. gada 1. ceturksni. Vienlaikus Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmē pasaules tautsaimniecību. Būtisku finanšu un tirdzniecības sankciju piemērošana Krievijai izraisījusi būtisku valsts izaugsmes perspektīvas pasliktināšanos iespēju aplēšu periodā (sk. 3. ielikumu). Ķēdes reakcija izplatās ne tikai pa tirdzniecības kanāliem, bet tā arī ietekmē citas valstis augstāku enerģijas cenu dēļ, tādējādi vēl vairāk samazinot mājsaimniecību rīcībā esošos ienākumus, kā arī negatīvu konfidences efektu dēļ, kas negatīvi ietekmē iekšzemes pieprasījumu un tirdzniecību.

Piegādes problēmas joprojām kavē izaugsmi, bet jaunākie rādītāji provizoriski liecina par to nelielu samazināšanos kopš 2021. gada beigām. Globālais pasūtījumu piegādes termiņu IVI nedaudz uzlabojies, bet pēc vēsturiskiem standartiem situācija vēl arvien ir saspringta un piegādes termiņi joprojām ir ilgi, saglabājoties ļoti lielam okeānu kuģniecības noslogojumam. Vienlaikus, ņemot vērā preču tirdzniecības un automobiļu ražošanas spēcīgo kāpumu pēdējos mēnešos, šķiet, ka dažos sektoros piegādes problēmas, iespējams, jau sasniegušas augstāko līmeni. Kopumā tiek pieņemts, ka piegādes problēmas 2022. gadā pakāpeniski samazināsies un līdz 2023. gadam pilnībā izzudīs, patērētāju pieprasījumam atkal no precēm pievēršoties pakalpojumiem un transportēšanas jaudām un pusvadītāju piegādēm pieaugot saistībā ar plānotajiem ieguldījumiem. Tomēr pastāv riski, īpaši īstermiņā, ka piegādes pārrāvumi atkal varētu pastiprināties. Tā tas varētu notikt, ja Ķīna pieturēsies pie nulles koronavīrusa politikas, izplatoties lipīgākajam omikrona variantam. Turklāt karš Ukrainā varētu palielināt sastrēgumus, izraisot preču un būtisku izejvielu trūkumu, kā arī loģistikas un transporta traucējumus, ņemot vērā lidojumu un kuģošanas aizliegumus, kas ietekmē tirdzniecību visā reģionā.

Paredzams, ka vidējā termiņā turpināsies pasaules tautsaimniecības izaugsme, lai gan tas notiks lēnākā tempā ģeopolitiskās spriedzes apstākļos un mazinoties ar pandēmiju saistītajiem politikas stimuliem. 2021. gadā pasaules tautsaimniecības izaugsmes pamatā bija pastāvīgs politikas atbalsts. Tomēr kopš 2021. gada decembra iespēju aplēsēm izaugsme koriģēta un paaugstināta sakarā ar labākiem, nekā gaidīts, rezultātiem 2. pusgadā, īpaši lielajās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV. Paredzams, ka, sākot ar 2022. gadu, pasaules reālā IKP pieauguma temps (neietverot euro zonu) kļūs mērenāks. Papildus omikrona varianta ietekmei un Krievijas iebrukumam Ukrainā gaidāms, ka augošas inflācijas apstākļos saglabāsies ierobežots privātais patēriņš. Tālākā nākotnē gaidāms "ātruma ierobežojumu" efekts – to noteiks saspringtāki darba tirgus apstākļi, ko daļēji atsvērs gaidāmā piegādes problēmu izzušana. Paredzams, ka arī sarūkošais monetārās politikas atbalsts ierobežos izaugsmi iespēju aplēšu periodā. Saskaroties ar spēcīgu inflācijas spiedienu, dažu jauno tirgus ekonomikas valstu centrālās bankas 2021. gadā sāka samazināt ar pandēmiju saistītos stimulus. 2022. gadā stimulējošie monetārās politikas pasākumi jau tiek pārtraukti vai gaidāms, ka drīz tiks pārtraukti arī attīstītajās valstīs. Kopš 2021. gada decembra Anglijas Banka divas reizes paaugstinājusi procentu likmes un ASV Federālā atklātā tirgus komiteja paziņojusi par politikas nostājas pārmaiņām, norādot uz straujāku ASV monetārās politikas normalizēšanās tempu, nekā iepriekš gaidīts. Tāpēc paredzams, ka ASV izaugsme palēnināsies, un to noteiks arī mazāks fiskālais stimuls, nekā iepriekš tika pieņemts. Runājot par jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, paredzams, ka izaugsme Brazīlijā palēnināsies galvenokārt agresīvu stingrākas monetārās politikas pasākumu dēļ augoša inflācijas spiediena apstākļos. Izaugsme palēnināsies arī Turcijā, kur vērojams tirgus satricinājums saistībā ar augstu politikas nenoteiktību un ļoti augstu inflāciju, kas nelabvēlīgi ietekmē patēriņu un ieguldījumus. Lai gan nevar izslēgt jaunu agresīvāku koronavīrusa variantu parādīšanos, tiek pieņemts, ka pandēmijas ietekme uz globālo perspektīvu pakāpeniski mazināsies. Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm reālā IKP pieaugums iespēju aplēšu periodā koriģēts un pazemināts (–0.4 procentu punkti 2022. gadā, –0.3 procentu punkti 2023. gadā un –0.1 procentu punkts 2024. gadā). Īstermiņā minēto faktoru nelabvēlīgo ietekmi daļēji kompensē pozitīva pārnestā ietekme, bet tālāk iespēju aplēšu periodā lejupvērstā korekcija saistīta ar lēnāku izaugsmi ASV un Krievijā, kā arī vairākās citās lielās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Paredzams, ka pēc straujās izaugsmes 2021. gadā euro zonas ārējā pieprasījuma kāpums iespēju aplēšu periodā pakāpeniski normalizēsies. 2021. gada 2. pusgadā globālā tirdzniecība izrādījās spēcīgāka, nekā gaidīts, neraugoties uz piegādes ķēžu pārrāvumiem. To noteica stabila dinamika Āzijas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs (galvenokārt Indijā un Ķīnā) un 4. ceturksnī – ASV. Apsekojumu dati liecina par samērā vāju tirdzniecības izaugsmi gadu mijā, ko daļēji noteica jauns pandēmijas uzliesmojums, bet gaidāms, ka tas būs īslaicīgs. 2022. gadā pozitīva pārnestā ietekme ar uzviju kompensēs vājāku dinamiku sakarā ar globālās aktivitātes rādītāju korekcijām un Ukrainas konflikta nelabvēlīgo ietekmi. Tāpēc 2022. gadā veikta būtiska augšupvērsta globālā importa pieauguma korekcija salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm. Euro zonas ārējais pieprasījums 2022. gadā nav koriģēts, jo spēcīgo pozitīvo pārnesto ietekmi pilnībā kompensē vājāka tirdzniecības dinamika Ukrainas konflikta dēļ, savukārt 2023. un 2024. gadā tas ir koriģēts un samazināts (attiecīgi –1.1 procentu punkts un –0.3 procentu punkti).

Starptautiskā vide

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1) Aprēķina kā importa vidējo svērto apjomu.
2) Aprēķina kā euro zonas tirdzniecības partnervalstu importa vidējo svērto apjomu.

Konflikts Ukrainā īstermiņā palēninās tirdzniecības atveseļošanos, lai gan gaidāms, ka vēlāk 2022. gadā pieaugums kļūs spēcīgāks. 2021. gada beigās bija vērojamas euro zonas ārējā pieprasījuma atveseļošanās pazīmes, bet pašlaik karš Ukrainā pasliktina euro zonas eksporta īstermiņa perspektīvu. Nelielajam cenu konkurētspējas uzlabojumam un gaidāmajai pakalpojumu tirdzniecības atlabšanai vajadzētu daļēji kompensēt ar konfliktu saistītos kavējošos faktorus. Tāpēc euro zonas eksporta ceturkšņa pieauguma temps 2022. gadā koriģēts un samazināts. Tomēr, ņemot vērā 2021. gada 2. pusgada datu augšupvērsto korekciju pozitīvo pārnesto ietekmi, gada pieauguma temps ir paaugstināts. Runājot par importu, domājams, ka, euro zonas aktivitātes dinamikai īstermiņā pavājinoties, pieauguma temps būs lēnāks. Tāpēc 2022. gadā gaidāms tikai neliels neto eksporta devums IKP pieaugumā. Tomēr īstermiņa perspektīvu joprojām padara neskaidru būtiski lejupvērsti riski saistībā ar piegādes ķēžu pārrāvumiem svarīgu no Krievijas piegādātu izejvielu trūkuma dēļ. Ja, sākot ar 2022. gada 2. pusgadu, konflikta, nepietiekama piedāvājuma un ar pandēmiju saistīto ierobežojumu ietekme mazināsies, euro zonas tirdzniecības kāpums atkal atbildīs ilgtermiņa tendencei. Pēc enerģijas cenu šoka tirdzniecības deflatoriem, īpaši importa pusē, raksturīgs spēcīgs pieaugums, kas saglabāsies visu 2022. gadu. Jādomā, ka tas nozīmē arī būtisku euro zonas tirdzniecības nosacījumu un tirdzniecības bilances pasliktināšanos, kas, kā gaidāms, normalizēsies tikai ar 2023. gadu.

Darba tirgus turpina nostiprināties. Nodarbinātības līmenis 2021. gada 4. ceturksnī palielinājās par 0.5%, bezdarbam turpinot sarukt. Paredzams, ka nodarbinātības līmenis iespēju aplēšu periodā turpinās palielināties, neraugoties uz nelielu lejupvērstu spiedienu, ko rada augošā nenoteiktība saistībā ar karu Ukrainā. Turklāt domājams, ka nelabvēlīga ietekme uz bezdarba līmeni būs vērojama īstermiņā, bet gada vidējā izteiksmē līdz 2024. gadam paredzams kritums līdz 7.0%. Šo kritumu galvenokārt nosaka paredzamais spēcīgais darbaspēka pieprasījums atbilstoši notiekošajai tautsaimniecības atlabšanai.

Paredzams, ka darba ražīguma pieaugums iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies, tuvojoties ilgtermiņa vidējam līmenim. Pēc īslaicīga krituma, kas saistīts ar ekonomiskās aktivitātes pavājināšanos, gaidāms, ka darba ražīguma kāpums straujākas tautsaimniecības izaugsmes rezultātā atveseļosies un pēc tam pakāpeniski normalizēsies ilgtermiņa vidējā līmenī, kāds bija vērojams pirms pandēmijas. Gaidāms, ka līdz iespēju aplēšu perioda beigām darba ražīgums uz vienu nodarbināto par aptuveni 4.6% pārsniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes.

Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un pazemināts par 0.5 procentu punktiem 2022. gadā un par 0.1 procentu punktu 2023. gadā, bet 2024. gadā nav koriģēts. Perspektīvas pasliktināšanās 2022. gadā lielā mērā atspoguļo Ukrainas krīzes ietekmi uz enerģijas cenām, konfidenci un tirdzniecību, un to daļēji kompensē 2021. gada datu augšupvērsto korekciju pozitīvā pārnestā ietekme. 2023. un 2024. gadā ar augstāku izmaksu spiedienu saistītās cenu konkurētspējas uzlabošanās augšupvērsto ietekmi dažās galvenajās tirdzniecības partnervalstīs pamatā kompensējuši pieņēmumi par augstākām procentu likmēm un augstāku enerģijas cenu negatīvā ietekme.

3. ielikums
Ukrainas konflikta ietekme uz euro zonas tautsaimniecību pamatscenārijā un divos alternatīvos scenārijos

Gaidāms, ka Krievijas iebrukums Ukrainā būtiski ietekmēs euro zonas tautsaimniecību pa trim galvenajiem kanāliem – tirdzniecības, izejvielu un konfidences kanālu. Pirmkārt, tirdzniecību ar Krieviju ietekmē importa un eksporta aizliegumi, kā arī kara nelabvēlīgā ietekme uz Krievijas tautsaimniecību. Krievijas banku atslēgšana no SWIFT apgrūtina Krievijas uzņēmumu tirdzniecības finansēšanu, radot plašus tirdzniecības traucējumus. Turklāt Krievijas IKP nelabvēlīgi ietekmē augstāku procentu likmju, kapitāla aizplūdes, finansēšanas grūtību, uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās, augošu importa cenu un rubļa kursa krituma kombinācija. Lai gan tieša ietekme uz euro zonas tautsaimniecību ir ierobežota, jo Krievija veido nelielu daļu no euro zonas ārējā pieprasījuma (aptuveni 3%; A att., kreisā puse), ietekmes izplatīšanās uz globālo tautsaimniecību – īpaši caur valstīm, kurām ir spēcīgākas tirdzniecības saiknes ar Krieviju, piemēram, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm – plašākā mērogā pavājina euro zonas ārējās vides perspektīvu. Otrkārt, konflikta uzliesmojums radījis būtisku augšupvērstu spiedienu uz izejvielu cenām – kuras 2021. gadā jau ietekmēja pieaugošā ģeopolitiskā spriedze – papildus 2022. gada marta iespēju aplēšu pamatscenārijā jau ietvertajam spiedienam. Ietekme uz euro zonu ir būtiska, jo Krievija ir tās galvenais enerģijas piegādātājs, kas 2020. gadā piegādāja 20% no naftas un 35% no gāzes apjoma (A att., labā puse). Lai gan līdz šim sankcijas enerģētikas sektorā noteikušas tikai ārpus euro zonas esošās valstis, patērētāji arvien negribīgāk iegādājas Krievijas naftu, lielākie uzņēmumi atbrīvojas no ieguldījumiem Krievijas naftas aktīvos un bankas un apdrošināšanas sabiedrības arvien vairāk atturas no Krievijas izejvielu tirdzniecības finansēšanas un apdrošināšanas. Visbeidzot, karš Ukrainā grauj globālo konfidenci, kas savukārt palielina svārstīgumu un riska prēmijas pasaules finanšu tirgos. Gaidāms, ka šī finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās euro zonas uzņēmumiem kopā ar ilgstošu ģeopolitisko spriedzi un nenoteiktību ietekmēs ieguldījumus.

A tabula

Euro zonas tirdzniecība ar Krieviju (kreisā puse) un euro zonas atkarība no Krievijas enerģijas piegādēm (labā puse)

(kreisā puse: % no kopējās preču un pakalpojumu tirdzniecības; labā puse: % no importa)

Avoti: ECB, Eurostat un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīmes. Dabasgāzes imports ietver sašķidrinātās dabasgāzes importu.

Ar Ukrainas kara ietekmi uz euro zonas tautsaimniecības perspektīvu saistītās lielās nenoteiktības dēļ nepieciešama papildu scenāriju analīze. Pamataplēses balstās uz pieņēmumiem, ka pašreizējie enerģijas piegādes pārrāvumi un ar konfliktu saistītā negatīvā ietekme uz konfidenci ir īslaicīga un globālās piegādes ķēdes netiek būtiski ietekmētas. Tiek lēsts, ka enerģijas piegādes traucējumi kopā ar sankcijām un globālā riska noskaņojuma pasliktināšanos nelabvēlīgi ietekmē euro zonas reālā IKP pieaugumu 2022. gadā un palēnina aktivitāti vēl arī 2023. gadā, bet pēc tam 2024. gadā izlīdzināšanās efektu dēļ vērojama neliela augšupvērsta ietekme. Attiecībā uz SPCI inflāciju gaidāms, ka konflikta ietekme uz 2022. gada marta iespēju aplēšu pamatscenāriju 2022. gadā augošo izejvielu cenu dēļ ir augšupvērsta, bet, šim efektam pamazām izzūdot, vēlākajos gados ir neliela. Tomēr šāds viedoklis balstās uz pieņēmumu, ka karš Ukrainā turpmāk būtiski nesaasinās un ka spēkā esošās sankcijas pret Krieviju saglabājas visā iespēju aplēšu periodā. Izstrādāti divi scenāriji (nelabvēlīgais scenārijs un smagais scenārijs), kas atšķiras atkarībā no sankcijām, tirdzniecības, konfidences un enerģijas piegādes pārrāvumiem, kā arī finanšu traucējumu un iespējamo reakciju ietekmes. Ietekme uz euro zonu novērtēta, veicot uz modeļiem balstītas simulācijas.[5] Jāatzīmē, ka saskaņā ar abu alternatīvo scenāriju pieņēmumiem visspēcīgākā konflikta ietekme vērojama 2022. gadā un ar laiku konflikts tiek atrisināts. Šajā sakarā varētu izstrādāt vēl negatīvākus scenārijus.[6]

Salīdzinājumā ar 2022. gada marta iespēju aplēsēm nelabvēlīgajā scenārijā pieņemts, ka situācija saistībā ar visiem trim kanāliem (tirdzniecības, izejvielu un konfidences kanālu) pasliktinās un īpaši – ka tiek ierobežota euro zonas ražošanas jauda. Runājot par tirdzniecības kanālu, stingrākas sankcijas nozīmē spēcīgāku spiedienu uz Krievijas tautsaimniecību. Šīs sankcijas rada arī plašus piegādes ierobežojumus un globālo vērtības ķēžu pārrāvumus. Attiecībā uz izejvielu cenu kanālu scenārijā pieņemts, ka Krievijas gāzes piegāde Eiropā tiek pilnībā un ilgstoši pārtraukta un euro zona to var tikai daļēji kompensēt, izmantojot citus enerģijas avotus un aizstājot to ar sašķidrināto dabasgāzi. Sakarā ar šādu piedāvājuma trūkumu gāzes cenas krasi pieaug. Līdzīgā veidā tiek smagi traucēta arī naftas piegāde no Krievijas, kas arī rada cenu kāpumu. Turklāt tiek pieņemts, ka gāzes piegādes pārtraukšana izraisa ražošanas apjoma samazināšanos dažādās nozarēs visā euro zonā. Līdztekus enerģētikas nozarei, kurā ražošana skarta tiešā veidā, negatīvi tiek ietekmētas arī citas nozares, kas tieši vai netieši izmanto gāzi (piemēram, transporta, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes un ķīmisko preču nozare), šokam izplatoties un pastiprinoties visos piegādes ķēdes posmos.[7] Tiek pieņemts, ka gāzes tirgū laika gaitā atjaunojas līdzsvars, izraisot pakāpenisku gāzes cenu pazemināšanos un ražošanas atjaunošanos. Runājot par konfidences kanālu, stingrākas sankcijas un noturīgāka ģeopolitiskā spriedze, nekā paredz pamatscenārijs, rada spēcīgāku un ilgstošāku globālās nenoteiktības pieaugumu un papildu finanšu traucējumus, kas noturīgāk ietekmē dažas aktīvu kategorijas. Tas savukārt vēl vairāk draud pazemināt riskanto aktīvu cenas un palielina svārstīgumu. Visbeidzot, šis scenārijs ietver mērenu ietekmes izplatīšanos caur finanšu sistēmu, ko nosaka vispārējs riska prēmiju pieaugums, kura rezultātā pieaug euro zonas uzņēmumu ārējā finansējuma izmaksas un tiek nelabvēlīgi ietekmēti ieguldījumi.

Papildus nelabvēlīgajā scenārijā iestrādātajiem pieņēmumiem smagais scenārijs ietver straujāku un noturīgāku izejvielu cenu kāpumu, kas izraisa augstākas inflācijas otrreizējos efektus un plašāku nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanos caur finanšu sistēmu. Smagajā scenārijā tiek pieņemts, ka gāzes cenas ir divreiz jutīgākas pret Krievijas gāzes piegādes pārtraukumu nekā nelabvēlīgajā scenārijā, ņemot vērā krājumu sarukumu un ilgstoši saspringto gāzes tirgu. Tas ietver būtiskāku augšupvērstu cenu spiedienu, kas, kā gaidāms, ir arī nedaudz noturīgāks, jo tiek pieņemts, ka Krievijas gāzi iespēju aplēšu periodā nav pilnībā iespējams aizstāt. Tādējādi līdzsvars gāzes tirgū atjaunojas augstāku cenu apstākļos. Naftas cenas arī pieaug straujāk un to līmenis turpmākajā periodā ir augstāks. Attiecībā uz konfidences kanālu šajā scenārijā pieņemts, ka nelabvēlīgas ietekmes izplatīšanās caur finanšu sistēmu ir spēcīgāka, un radītais šoks ir trīs reizes lielāks nekā saskaņā ar nelabvēlīgā scenārija pieņēmumiem. Visbeidzot, šis scenārijs ietver lielākus otrreizējos efektus vispārējas augstas inflācijas vides kontekstā.

Kopējā ietekme uz reālā IKP pieaugumu euro zonā ir būtiski negatīva, un saskaņā ar smago scenāriju ietekme ir lielāka un noturīgāka (sk. tabulu un B att.). Nelabvēlīgajā scenārijā vājāks ārējais pieprasījums, augstākas izejvielu cenas, paaugstināta nenoteiktība, pārcenošana finanšu tirgos un ražošanas sašaurināšanās salīdzinājumā ar pamatscenāriju samazina reālā IKP pieaugumu aptuveni par 1.2 procentu punktiem 2022. gadā un par aptuveni 0.1 procentu punktu 2023. gadā. 2024. gadā izaugsme ir par 0.5 procentu punktiem spēcīgāka nekā pamatscenārijā, tautsaimniecībai atgūstoties pēc lielākas negatīvās ietekmes uz ekonomisko aktivitāti 2022. un 2023. gadā. Līdztekus mehānismiem, kas darbojas nelabvēlīgajā scenārijā, smagajā scenārijā augstākas enerģijas cenas kopā ar turpmāku finanšu tirgu procentu likmju starpību pieaugumu nosaka būtiski mazāku reālā IKP pieaugumu salīdzinājumā ar pamatscenāriju (–1.4 procentu punkti 2022. gadā un –0.5 procentu punkti 2023. gadā). 2023. gadā kara izraisīti noturīgāki traucējumi nosaka ierobežotu izlīdzināšanās efektu ietekmi uz izaugsmi, bet 2024. gadā kāpums ir par 0.3 procentu punktiem lielāks.

Tabula

Alternatīvi makroekonomiskie scenāriji euro zonai

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Saskaņā ar abiem scenārijiem inflācija 2022. gadā vidēji sasniedz ļoti augstu līmeni, bet pēc tam pakāpeniski sarūk un 2024. gadā nelabvēlīgajā scenārijā ir zemāka par pamatscenārija līmeni (1.9%) un smagajā scenārijā – tāda pati kā pamatscenārijā (sk. tabulu un B att.). Pieņēmumi par enerģijas cenām ir galvenais SPCI inflāciju noteicošais faktors. Enerģijas cenu lielāks jutīgums pret piedāvājuma samazināšanos un mazāk kompensējošo faktoru smagajā scenārijā izraisa būtiskāku un ilgstošāku SPCI inflācijas kāpumu. Tādējādi ar augstākām izejvielu cenām saistītie inflācijas efekti negatīvajā scenārijā 2022. gadā sasniedz 0.8 procentu punktus un smagajā scenārijā – 2.0 procentu punktus. Smagajā scenārijā 2023. gadā saglabājas augšupvērsts spiediens, SPCI inflācijai pārsniedzot pamataplēsi par 0.6 procentu punktiem. Atjaunojoties naftas un gāzes tirgu līdzsvaram, krasais enerģijas cenu kāpums pakāpeniski izzūd, kopā ar mazāku euro zonas aktivitāti izraisot inflācijas pazemināšanos. Smagajā scenārijā augstāku enerģijas cenu un spēcīgāku otrreizējo efektu rezultātā SPCI inflācija 2024. gadā atkal sasniedz pamatscenārija līmeni (1.9%).

B attēls

Alternatīvo scenāriju ietekme uz euro zonas reālā IKP pieaugumu un SPCI inflāciju salīdzinājumā ar pamatscenāriju

(novirzes no 2022. gada marta pamataplēsēm, procentu punktos)

Avots: ECB speciālistu aprēķini.

Taču šie scenāriji neatspoguļo vairākus faktorus, no kuriem arī varētu būt atkarīgs ietekmes apjoms un noturība. Konkrētāk, šie scenāriji sagatavoti, balstoties uz tādiem pašiem fiskālajiem pieņēmumiem kā 2022. gada marta iespēju aplēses. Tāpat kā 2021. gadā valdības varētu veikt pasākumus, lai mazinātu spēcīga enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem un uzņēmumiem. Turklāt aplēsēs par gāzes piegādes pārtraukumu ietekmi uz ražošanu netiek ņemta vērā gāzes aizstājēju izmantošana, kuras rezultātā ietekme varētu nebūt tik spēcīga, kā pieņemts scenārijā. No otras puses, konfliktam saasinoties vai ieilgstot, rodas spēcīgākas un noturīgākas ietekmes risks. Turklāt līdztekus scenārijos ietvertajam enerģijas cenu kāpumam konflikts varētu spēcīgi ietekmēt arī citas izejvielu cenas, piemēram, pārtikas cenas un dažu atsevišķu metālu cenas, ņemot vērā Krievijas un Ukrainas nozīmi šo izejvielu piegādē pasaulē.

2. Fiskālā perspektīva

Kopš 2021. gada decembra iespēju aplēsēm pamataplēsē iekļauti daži papildu fiskālo stimulu pasākumi. Tiek lēsts, ka pēc spēcīgās ekspansijas 2020. gadā euro zonas fiskālā nostāja, kas koriģēta, ņemot vērā NPES dotācijas, 2021. gadā kļuvusi stingrāka. To galvenokārt nosaka papildu ieņēmumi un citi faktori, kas bieži izpaužas atveseļošanās laikā. Pašlaik paredzams, ka fiskālā nostāja kļūs vēl stingrāka 2022. gadā sakarā ar pandēmijas ārkārtas atbalsta pasākumu būtiskas daļas pārtraukšanu un daudz mazākā mērā – atlikušajā iespēju aplēšu periodā. Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm gaidāms, ka fiskālā nostāja 2022. gadā būs par aptuveni 0.2 procentu punktiem no IKP mazāk stingra, bet 2023. un 2024. gadā kopumā nemainīsies. Korekcijas 2022. gadā līdztekus citiem faktoriem atspoguļo valdību pieņemtos papildu stimulējošos pasākumus, reaģējot uz omikrona vilni, un jaunus pasākumus augstāku enerģijas cenu kompensēšanai, kā arī daļēju 2021. gada papildu ieņēmumu samazināšanos. Šo papildu fiskālo impulsu daļēji kompensē lēnāks izdevumu, īpaši valdības patēriņa un pārvedumu, pieaugums. Pašlaik fiskālie pieņēmumi un iespēju aplēses saistītas ar lielu nenoteiktību sakarā ar karu Ukrainā, un atbilstoši risku tendences novērtējumam iespējama papildu stimulu ieviešana.

Paredzams, ka euro zonas budžeta bilance laikā līdz 2024. gadam joprojām stabili uzlabosies, tomēr mazākā apmērā, nekā tika paredzēts 2021. gada decembra iespēju aplēsēs. Tiek lēsts, ka euro zonas budžeta deficīts, kas 2020. gadā sasniedza augstāko punktu, 2021. gadā joprojām bijis augsts. Tiek uzskatīts, ka iespēju aplēšu periodā būtisko budžeta bilances uzlabošanos galvenokārt nosaka cikliskais komponents un zemāks cikliski koriģētais sākotnējais deficīts. Paredzams, ka iespēju aplēšu perioda beigās budžeta bilance būs –2% no IKP un tādējādi saglabāsies zemākā līmenī nekā pirms krīzes. Gaidāms, ka pēc straujā pieauguma 2020. gadā euro zonas kopējais valdības parāds visā iespēju aplēšu periodā samazināsies, 2024. gadā sasniedzot aptuveni 89% no IKP, kas pārsniedz līmeni, kāds bija vērojams pirms pandēmijas. Tiek uzskatīts, ka sarukumu galvenokārt nosaka labvēlīga procentu likmju un izaugsmes tempa starpība, bet arī deficīta-parāda korekcijas. Abi faktori kopā ar uzviju kompensē joprojām vērojamo sākotnējo deficītu, kurš gan samazinās. Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm budžeta bilances rezultātu aplēses 2021. gadam koriģētas un būtiski paaugstinātas, atspoguļojot gan lielāku ieņēmumu attiecību pret IKP, gan mazāku izdevumu attiecību pret IKP. Lai gan sākotnējais līmenis ir augstāks, pašlaik paredzams, ka 2024. gadā budžeta bilance būs zemāka, nekā tika prognozēts decembrī, atbilstoši sliktākai makroekonomiskajai perspektīvai saistībā ar karu Ukrainā un procentu maksājumu kā daļas no IKP augšupvērstu korekciju. Euro zonas kopējā parāda rādītāja dinamika visā iespēju aplēšu periodā koriģēta un samazināta galvenokārt saistībā ar labvēlīgajiem 2021. gada bāzes efektiem.

3. Cenas un izmaksas

Kopējā inflācija 2022. gada februārī sasniedza 5.8% un paredzams, ka nākamajos ceturkšņos tā saglabāsies paaugstināta (sk. 3. att.). Inflāciju galvenokārt nosaka enerģijas cenu inflācija, kas februārī palielinājās aptuveni līdz 32% galvenokārt augstāku gāzes un elektroenerģijas tarifu dēļ. Gaidāms arī, ka šo divu komponentu dēļ šā gada laikā enerģijas cenu inflācija saglabāsies augsta. Turpretī degvielas devums 2022. gadā, kā gaidāms, saruks. To noteiks bāzes efekti un pieņēmums par naftas cenu krituma tendenci. Elektroenerģijas un gāzes tarifi janvārī būtiski palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un daudzās valstīs cenas jaunajam gadam tika pārskatītas. Šā gada laikā gaidāms turpmāks kāpums, jo gāzes vairumtirdzniecības nākotnes līgumu cenu pieaugums Ukrainas kara rezultātā pakāpeniski sāk ietekmēt patērētājus (lai gan bāzes efekti var radīt nelielu gada inflācijas sarukumu vēlāk šajā gadā). Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā būs 2.6%. To nosaka augsts pieprasījums, augstāku enerģijas cenu netiešā ietekme un ar piegādes problēmām saistīts cenu spiediens visos cenu noteikšanas posmos. Pārtikas cenu inflācija februārī palielinājās līdz 4.1% un gaidāms, ka tā saglabāsies augsta visu 2022. gadu sakarā ar augstajām izejvielu cenām un gāzes un elektroenerģijas cenu neparasti spēcīgo kāpumu, kas veido aptuveni 90% no kopējām enerģijas izmaksām apstrādātās pārtikas nozarē un ir svarīgs faktors mēslošanas līdzekļu ražošanā. Gaidāms, ka kopējā inflācija 2. pusgadā samazināsies sakarā ar būtiskiem negatīviem bāzes efektiem un pieņēmumiem par naftas cenu lejupvērsto tendenci.

Gaidāms, ka SPCI inflācija samazināsies no vidēji 5.1% 2022. gadā līdz 2.1% 2023. gadā un 1.9% 2024. gadā. Šāds kopējās inflācijas kritums iespēju aplēšu periodā atspoguļo krasu enerģijas cenu inflācijas pazemināšanos atbilstoši pieņēmumam, ka naftas un gāzes cenas atbildīs attiecīgo biržā tirgoto nākotnes līgumu cenu lejupvērstajām līknēm, neraugoties uz nelielu augšupvērstu ietekmi, ko rada: 1) uz enerģijas cenu samazināšanu vērsto pagaidu fiskālo pasākumu pārtraukšana 2023. gadā, 2) valstu pasākumi klimata pārmaiņu novēršanai 2023. un 2024. gadā un 3) iepriekš vērotā spēcīgā gāzes vairumtirdzniecības cenu kāpuma novēlotā ietekme. Gaidāms, ka iespēju aplēšu periodā samazināsies arī pārtikas cenu inflācija. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2023. gadā nedaudz saruks, sasniedzot 1.8%, un pēc tam 2024. gadā palielināsies līdz 1.9%. Sākotnējais sarukums skaidrojams ar izzūdošo piedāvājuma problēmu radītā augšupvērstā spiediena mazināšanos un tautsaimniecības atkalatvēršanās ietekmi, kā arī bāzes efektiem. Lai gan Ukrainā notiekošā kara nelabvēlīgajai ietekmei uz izaugsmi var būt zināms kavējošs efekts, domājams, ka to kompensēs konflikta izraisīto augsto enerģijas cenu netiešā ietekme. Nelielais pieaugums 2024. gadā ir saskaņā ar ierobežoto piedāvājumu preču un darba tirgos, 2021. un 2022. gadā vērojamā krasā inflācijas kāpuma zināmu otrreizēju ietekmi uz darba samaksu, kā arī ilgāka termiņa inflācijas gaidu stabilizēšanos līmenī, kas atbilst ECB noteiktajam 2% inflācijas mērķim. Pamataplēses ir saistītas ar būtisku nenoteiktību, ko rada karš Ukrainā, īpaši ņemot vērā turpmāko spēcīgo enerģijas cenu kāpumu laikā pēc to pamatā esošo tehnisko pieņēmumu izstrādāšanas. 3. ielikumā aplūkotie alternatīvie scenāriji ietver augstas enerģijas cenas.

Paredzams, ka atlīdzība vienam nodarbinātajam 2022. gadā pieaugs līdz 3.6% un 2024. gadā saruks līdz 2.9%, saglabājoties virs vēsturiskā vidējā rādītāja, kas novērots kopš 1999. gada (2.2%). Lai gan paredzams, ka atlīdzība vienam nodarbinātajam, ko 2021. gadā būtiski izkropļoja īstenotie politikas pasākumi, nedaudz pazemināsies, gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksas palielināsies darba ražīguma uz vienu nodarbināto lēnāka kāpuma ietekmē. Šāds vidējās darba samaksas pieaugums atspoguļo saspringtāku situāciju darba tirgū, gaidāmo minimālās algas palielinājumu Vācijā 2022. gada oktobrī un augstās inflācijas nelielu otrreizēju ietekmi.

3. attēls

Euro zonas SPCI

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Piezīme. Vertikālā līnija norāda uz iespēju aplēšu perioda sākumu.

Gaidāms, ka ārējais cenu spiediens 2022. gadā būs ievērojami spēcīgāks nekā iekšzemes cenu spiediens, bet vēlākajos iespēju aplēšu perioda gados nokritīsies līdz būtiski zemākam līmenim. Gaidāms, ka importa deflatora gada pieauguma temps 2022. gadā būs 8.2%, lielā mērā atspoguļojot naftas un neenerģijas izejvielu cenu kāpumu, bet arī nelielu ražošanas izmaksu pieaugumu saistībā ar piedāvājuma trūkumu. Gaidāms, ka ar 2023. gadu importa cenu pieaugums palēnināsies un 2024. gadā būs 0.7%.

Salīdzinājumā ar 2021. gada decembra iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva 2022. gadā koriģēta un palielināta par 1.9 procentu punktiem, 2023. gadā – par 0.3 procentu punktiem un 2024. gadā – par 0.1 procentu punktu. Trīs ceturtdaļas no kumulatīvās korekcijas saistītas ar svārstīgajiem enerģijas un pārtikas komponentiem, bet atlikusī viena ceturtdaļa saistīta ar SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) aplēsēm. Šīs korekcijas atspoguļo nesenos pārsteidzoši augstos rādītājus, spēcīgāku un noturīgāku augšupvērstu enerģijas cenu spiedienu (sakarā ar Ukrainas konfliktu) un piegādes pārrāvumus, kā arī straujāku darba samaksas pieaugumu, kas arī saistīts ar plānoto minimālās algas palielinājumu Vācijā. Augšupvērstā korekcija ņēma vērā arī neseno uz apsekojumiem balstīto vidēja termiņa inflācijas gaidu rādītāju atgriešanos līmenī, kas atbilst ECB noteiktajam inflācijas mērķim. Vēlākajos aplēšu perioda gados šī ietekme ar uzviju kompensē uz tirgus instrumentiem balstīto pieņēmumu par procentu likmēm būtiskās augšupvērstās korekcijas negatīvo ietekmi uz inflāciju un Ukrainas konflikta ar pieprasījumu saistīto negatīvo ietekmi.

4. ielikums
Citu institūciju prognozes

Pieejamas vairākas starptautisko organizāciju un privātā sektora institūciju sagatavotās prognozes euro zonai. Taču šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar ECB speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo tās nav sagatavotas vienā laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pašlaik nevienā no atbilstošajām prognozēm nav ietverta Ukrainā notiekošā kara ietekme. Turklāt šo iespēju aplēšu pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t.sk. naftas un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. Visbeidzot, dažādās prognozēs izmantotas atšķirīgas metodes datu koriģēšanai atbilstoši darbadienu skaitam (sk. tabulu).

Euro zonas reālā IKP pieauguma un SPCI inflācijas jaunāko prognožu salīdzinājums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Avoti: MJEconomics for the Euro Zone Barometer, 2022. gada 24. februāris, 2024. gada dati ņemti no 2022. gada janvāra apsekojuma; Eiropas Komisijas 2022. gada ziemas pagaidu tautsaimniecības prognozes, 2022. gada 10. februāris; Consensus Economics prognozes, 2022. gada 10. februāris, 2024. gada dati ņemti no 2022. gada janvāra apsekojuma; ECB aptauja Survey of Professional Forecasters, 2022. gada 1. ceturksnis, aptauja veikta no 7. līdz 13. janvārim; SVF aktualizētas Pasaules tautsaimniecības perspektīvas, 2022. gada 25. janvāris, OECD 2021. gada decembra Tautsaimniecības perspektīvas Nr. 110.
Piezīmes. ECB speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs uzrādīts atbilstoši darbadienu skaitam koriģēts gada pieauguma temps, bet Eiropas Komisija un SVF gada pieauguma tempu uzrāda, neveicot korekcijas atbilstoši darbadienu skaitam gadā. Citās prognozēs nav norādīts, vai tajās uzrādītie dati ir vai nav koriģēti atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma.

ECB speciālistu 2022. gada marta iespēju aplēses par izaugsmi 2022. gadā ir zemākas nekā citu iestāžu prognozes, bet par inflāciju 2022. gadā ievērojami pārsniedz citas prognozes sakarā ar to, ka tajās iekļauta Ukrainas konflikta ietekme un jaunāki dati. Vēlākajos iespēju aplēšu perioda gados atšķirības ir mazākas. Neraugoties uz 2022. gada izaugsmes aplēses lejupvērstajām korekcijām salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra izaugsmes iespēju aplēsēm, ECB speciālistu 2022. gada marta iespēju aplēses ir tikai nedaudz zemākas par citām jaunākajām aplēsēm 2022. gadam un joprojām nedaudz pārsniedz citas prognozes 2023. gadam. ECB speciālistu iespēju aplēses 2022. gadā paredz daudz augstāku inflāciju nekā citas prognozes, ņemot vērā vēlāku datu aktualizēšanas datumu, kas ļāva iekļaut SPCI 2022. gada februāra ātro aplēsi, un aktuālākus tehniskos pieņēmumus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. ECB speciālistu iespēju aplēses 2024. gadam gan par izaugsmi, gan inflāciju iekļaujas citu prognožu daudz šaurākajos diapazonos.

© Eiropas Centrālā banka, 2022

Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0

Interneta vietne: www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).


HTML ISSN 2529-4512, QB-CE-22-001-LV-Q

  1. Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem (piemēram, naftas cenām un valūtas kursiem) bija 2022. gada 28. februāris. Makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai tika pabeigtas 2022. gada 2. martā. Šīs iespēju aplēses aptver periodu no 2022. gada līdz 2024. gadam. Iespēju aplēses šādam ilgam periodam pakļautas ļoti lielai nenoteiktībai, un tas jāņem vērā, tās interpretējot. Sk. ECB 2013. gada maija "Mēneša Biļetena" rakstu An assessment of Eurosystem staff macroeconomic projections ("Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu novērtējums"). Atsevišķās tabulās un attēlos izmantoto datu pieejamu versiju sk. http://www.ecb.europa.eu/pub/projections/html/index.en.html. Visu līdzšinējo ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu datubāze pieejama šeit: https://sdw.ecb.europa.eu/browseSelection.do?node=5275746.
  2. Sk. arī Eurosistēmas speciālistu 2021. gada jūnija makroekonomisko iespēju aplēšu 2. ielikumu "Mājsaimniecību uzkrājumu rādītāja dinamika un ietekme uz euro zonas tautsaimniecības perspektīvu".
  3. Lai atspoguļotu Ukrainas kara sākotnējo ietekmi, periods, kurā tiek aprēķinātas vidējās nākotnes līgumu cenas, tika samazināts no desmit līdz trim darbadienām, lai aptvertu tikai periodu kopš iebrukuma sākuma.
  4. Pieņēmums par euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm balstīts uz valstu 10 gadu etalonobligāciju vidējām svērtajām peļņas likmēm, kuras svērtas ar IKP gada rādītājiem un paplašinātas atbilstoši nākotnes tendencēm, kas iegūtas no ECB euro zonas visu 10 gadu obligāciju nominālās peļņas likmes, sākotnējo neatbilstību starp abām laikrindām konstanti piemērojot visā iespēju aplēšu periodā. Pieņemts, ka konkrētu valstu valdības obligāciju peļņas likmju un atbilstošo euro zonas vidējo rādītāju starpības visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies konstantas.
  5. Globālās ietekmes uz starptautisko vidi noteikšanai izmantots Oksfordas globālais tautsaimniecības modelis un ietekmes uz euro zonu noteikšanai izmantots ECB jaunais vairāku valstu modelis (Dieppe, A., González Pandiella, A., Hall, S., Willman, A., The ECB's New Multi-Country Model for the euro area: NMCM – with boundedly rational learning expectations ("ECB jaunais vairāku valstu modelis euro zonai (NMCM) – ar ierobežoti racionālām apguves gaidām"), Pētījumu sērija Nr. 1316, ECB, 2011). Otrreizējo efektu novērtēšanai izmantots arī ECB-BASE modelis (Angelini, E., Bokan, N., Christoffel, K., Ciccarelli, M., Zimic, S., Introducing ECB-BASE: The blueprint of the new ECB semi-structural model for the euro area ("ECB BASE ieviešana: jaunā ECB semistrukturālā euro zonas modeļa projekts"), Pētījumu sērija Nr. 2315, ECB, 2019).
  6. Abos alternatīvajos scenārijos euro zonas monetārās un fiskālās politikas jomā izmantoti tādi paši pieņēmumi kā pamatscenārijā.
  7. Sk. Gunnella, V., Jarvis, V., Morris, R. and Tóth, M., Natural gas dependence and risks to euro area activity ("Dabasgāzes atkarība un riski, kas apdraud euro zonas aktivitāti"), ECB 2022. gada "Tautsaimniecības Biļetens" Nr. 1.